2013. gada 11. augusts

2013. gada 11. augusts - Parastā liturģiskā laika 19. svētdiena, Psaltērija XIX nedēļa

Vadlīnija: Lai To Kungu bīstas visa pasaule, Viņa priekšā lai dreb visi zemes iedzīvotāji! Jo Viņš runāja, un tā notika, Viņš pavēlēja, un viss radās. (Ps 33, 8-9)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina laicīgi nožēlot savus grēkus, nevis to atstāt uz nāves brīdi, un vienmēr izpildīt dievišķos likumus.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, mūsu Radītājs, apžēlojies par mums.
Kristu, mūsu Pestītājs, apžēlojies par mums.
Kungs, mūsu sirdsapziņas balss, apžēlojies par mums.

I lasījums (Sal gudr 18, 6-9)

Ja kaut ko ielikt par dievišķo likumu, nozīmē pastāvīgi to izpildīt. Aizada laikā ebreji pieņēma sev par pienākumu vienādi piedalīties brīvas dzīves tuksnesī visās briesmās un arī labumos. Tādā veidā Lieldienas vakariņas viņiem bija par brālības vienotības simbolu. Šī brālības apziņa dabiski izpaudās godības dziesmā Dievam.

Psalms 33

II lasījums (Ebr 11, 1-2.8-19)

Cik, kļuva nabadzīga mūsu ticības izpratne! Mūs saucam cilvēku par ticīgo, kas paziņo sevi par piederīgo kaut kādai reliģijai vai vienkārši, kas skaita, ka Dievs ir. Daudzās Svēto Rakstu vietās tiek runāts par ticību pavisam citādāk. Ticība – mūsu atvērtība Dievam, sakaru kanāls ar Viņu, caur kuru mēs iepazinām Viņa atklāsmi. Neaptveramais kļūst par mums ticami pazīstamo. Pāvels šo sauc par „pārliecību neredzamajā”. Bet vairāk par to, caur šo saiti Dieva efektīvais spēks var izplūst šajā pasaulē, un tad tajā notiek tādi notikumi, par kuriem mēs varētu tikai sapņot. Apustulis saka, ka ticība ir gaidāma īstenošana. Tas nozīme, ticība – dzīvais sakars ar Dievu, caur kuru mēs Viņu pazīstam, bet Viņš darbojas mūsos un pasaulē.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (Lk 12, 32-48)

Mēs visu laiku noliekam malā uz pēdējo brīdi savu grēku nožēlošanu. Tagad vēl var grēkot, un kādā citā dienā es aiziešu uz grēksūdzi un tur nožēlošu; vai, kad nomiršu – tad nožēlošu; vai vispār, kad Kungs jautās man Tiesas laikā – tad nožēlošu! Mēs apmanām Dievu. Mēs zinām, ka Viņš visu laiku kopā ar mums, visu laiku redz mūs. Mēs zinām, ka vienmēr jācenšas atdarināt Viņu, ne no sodīšanas bailes, bet tāpēc, ka mēs ar saviem grēkiem iedzinām naglas Viņa rokās. Un piedod grēkus vajag uzreiz, lai mums neliktos, ka var „krāt” grēkus, un pēc tam tos uzkārt uz Dievu. Dievs visu laiku nes uz sevis mūsu nastu. Bet mēs varam Viņam palīdzēt panest kaut mazo krusta daļiņu, jo Viņa Krusts tiek salikts no mūsu krustiem.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Sazinies, mana dvēsele, tikai ar savu Kungu! Un Viņš būs tavs Mācītājs un Mierinātājs! Un Viņš vedīs tevi pa Patiesības un Viņa Taisnības ceļiem! Un Viņš atklās Savus noslēpumus, un tu kļūsi gudrs! Vēlies, mana dvēsele, tikai izpildīt tava Dieva vēlēšanas! Un izpildīs Viņš visas tavas šķistas vēlēšanas! Un piepildot Viņa gribu, kļūsi tikumiskāks! Rīkojies pēc Mīlestības un tava Dieva Labuma Būtības! Un iemīlēsi visu pasauli! Un cildināsi Viņam Godu! Un kļūsi tu par Tava Kunga attēlu, un dzīvosi kopā ar Viņu Debess Svētlaime Mūžībā un Mīlestībā!

Mises noslēgums un vadlīnija

Šodien aiciniet Kristu savā dzīvē, prasiet izmainīt sevi un stiprināt jūs ticību kārdinājumos!