2013.gada 23.jūnijs
2013.gada 23.jūnijs - Parastā liturģiskā laika 12.svētdiena, Psaltērija XII nedēļa
Vadlīnija: Kungs, Tu esi mans Dievs, es meklēju Tevi, pēc Tevis slāpst mana dvēsele, pēc Tevis tvīkst mana miesa kā sausa un izkaltusi zeme, kur nav ūdens. Es esmu raudzījies pēc Tevis Tavā svētnīcā, lai redzētu Tavu spēku un Tavu godību, jo Tava žēlastība ir labāka par dzīvību. (Ps 63, 2-4)
Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina nožēlot grēkus, attīrīties no tiem un atjaunot attiecības ar Dievu, lai Viņš varētu mūs piepildīt ar Savu mīlestību un žēlsirdību.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, pēc Tevis slāpst mana dvēsele, apžēlojies par mums.
Kristu, es meklēju Tevi, apžēlojies par mums.
Kungs, Tu esi bijis mans palīgs, apžēlojies par mums.
I lasījums (Cah 12, 10-11; 13, 1)
Pirmajā lasījumā mēs lasām pravietojumu par Pestītāju, Kas ar Savām ciešanām pasaulei atnesīs glābšanu, un Dievu tautu, kura nožēlos, ka caurdura Kungu ar saviem grēkiem. Pēc nožēlas dabiski sekos attīrīšana no grēkiem un iesvētīšana.
Psalms 63
II lasījums (Gal 3, 26-29)
Dievs atklāja apustulim Pāvelam savu brīnumaino nodomu par cilvēku dēlu adoptēšanu, un Pāvels ar to dalās ar mums. Un nodoms patiešām ir brīnumains, jo tikai Dieva mīlestības un žēlsirdības brīnums spēj ietērpt katru no mums Kristū, tādā veidā darot par Dieva dēliem un meitām tos, kas pieņēma kristību pēc ticības. Un tādā veidā pieņemot Kristu, mēs kļūstam par „Ābrahāma dzimumu” – mantiniekiem, Dievu tautu Vecas Derības izpratnē. Un mēs nekad neaptversim šo loģiku līdz galam, jo nav mums tik daudz mīlestības, cik ir Dievam. Tāpēc mēs kristības sakramentā ietērpjamies Kristū, lai Viņš Pats mūsos būtu par šo mīlestību.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (Lk 9, 18-24)
Kungs uzdod Saviem mācekļiem tiešo jautājumu: „Un jūs, par ko Mani uzskatāt?” Kad Pēteris visu mācekļu vārdā atzīst Jēzu Kristu kā Dzīva Dieva Dēlu, Kungs pirmoreiz atklāj apustuļiem ieceri par pasaules glābšanu. Mūsu glābšana – Dieva Dēls kļuva par cilvēku un izdalīja ar mums mūsu likteņi, atklājot mums Augšāmcelšanās ceļu. Lai ietu pa šo ceļu, katram no mums, tāpat kā Pēterim un apustuļiem, Jēzū no Nācaretes jāsaskata Dzīva Dieva Dēlu.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Mīlēt Tevi, Kungs, vienkārši es vēlos. Es vēlos, lai lūgšana stieptos virs manas dzīves kā nesavtības un brīvības izplatījums. Vēlos Tevis dēļ zaudēt savu laiku, tik vērtīgo laiku. Es vēlos to uzdāvināt Tev, tik bagātīgi, pilnīgi to zaudējot, neskaitot. Mana lūgšana ir tik pieticīga, tā nav kā kaut kāds grezns zieds, tā ir vienkārša kā margrietiņa, kas ir norauta pļavā. Bet es nemeklēju lūgšanas cilvēka slavu; meklēju prieku Tevi mīlēt, mīlēt kā es protu, - kā nabags. Es pavadīju nedēļas, mēnešus, sausus kā tuksnesis. Un tajos nebija laika lūgšanām. Bet es to pārvarēju Tavas mīlestības dēļ. Un šīs pūles, iespējams, der tam, lai kļūtu par vienu ziedu, kas grezno manu pušķu? Man vajadzēs vēl daudz pacietības, ilgas stundas Tava priekšā un pazemības kalpojumam. Un tuksnesis man būs vajadzīgs, lai sasniegtu nesavtību. Kungs, Tevi lūdzu par nesavtību. (Žans Kanivē)
Mises noslēgums un vadlīnija
Nožēlo savus grēkus, attīri savu dvēseli un tad tu atradīsi Kristū gan prieku, gan mieru!