2013.gada 30.jūnijs
2013.gada 30.jūnijs - Parastā liturģiskā laika 13.svētdiena, Psaltērija XIII nedēļa
Vadlīnija: Es slavēšu To Kungu, kas man devis padomu; pat naktī mana sirdsbalss ir paklausībā modra. (Ps 16, 7)
Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina būt brīviem un atbildīgiem par savu rīcību un solījumiem Dieva priekšā.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, kas ir mana manta un mans kauss, apžēlojies par mums.
Kristu, kas ir mana dzīvība, apžēlojies par mums.
Kungs, kas ir brīvības avots, apžēlojies par mums.
I lasījums (1 Ķēn 19, 15.19-21)
Elīss, liekas, dara bezjēdzīgu darbu. Ko nelaimīgie vērši viņam izdarīja? Kāpēc viņš vēršus izcepa un atdeva gaļu citiem? Varēja aizvest uz mājām. Bet Elīsam ir svarīgi atdot visu, par ko viņš bija atbildīgs „iepriekšējā dzīvē”. Elija aicina viņu kalpot, un Elīss pieņem šo aicinājumu nopietni. Viņš neaizved šos vēršus mājās, jo tie viņam vairs nepieder, bet viņš ne vienkārši palaiž viņus – Elīsam svarīgi pabarot citus. Visu, kas viņam bija, viņš atdeva, un tagad ar tukšām rokām sāk jaunu ceļu – Dieva pravieša ceļu.
Psalms 16
II lasījums (Gal 5, 1.13-18)
Otrajā lasījumā apustulis Pāvels aicina mūs būt brīviem, garīgi brīviem. Daiļliteratūra dažreiz apraksta verga atbrīvošanas problēmu. Kad cilvēks palieks viens pats ar savu brīvību, ar jaunu dzīvi, kur nav nekādu pienākumu, kur visu izlemj pats, cilvēks bieži sāk domāt par verdzību, par dzīvi, kur viss bija noteikts, un tad sāk meklēt iespēju, kā atkal kļūt par vergu. Iziešana no garīgas verdzības un Kristus atrašana ir sarežģītāka. Garīga brīvība, kuru mēs pēkšņi sākam sajust, parasti nav redzama ārēji. Tāpēc ir sarežģītāk to saglabāt sevī, tā nav nopelnīta, bet tai ir ļoti augsta vērtība.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (Lk 9, 51-62)
Šajā tekstā Jēzus var likties par stingru, pat ļoti. Bet paskatīsimies uzmanīgi, kāpēc Viņš tādā veidā atbild? Pirmais cilvēks, tāpat, ka mēs to darām bieži, pie Dieva meklē mieru, aizstāvību. Viņš pārliecinoši saka, ka ies pēc Kristus, visur, kur Viņš ies, bet par Krustu šis cilvēks neko nezina. Viņš doma, ka Kungs atvedis viņu uz ērtu māju, kur varēs pārlikt uz Viņu rūpes par savu dvēseli. Dievs aicina mūs būt atbildīgiem. Viņš nevienu nedzen, bet Viņš brīdina, ka mēs neesam no šīs pasaules un pasaulē mēs nevaram dzīvot ērti un aizsargāti, jo Dievam šajā pasaulē nav kur nolikt savu galvu, tikai mūsu sirdīs un tikai Baznīcā.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Kungs, iemāci man Savu likumu. Savas Sirds likumu. Savas Mīlestības likumu. Piedod Tava likuma pārkāpumus. It īpaši piedod tos gadījumus, kad likums tika izpildīts burtiski. Piedod par visiem likumiem, kas pazemo un liek uz ceļiem. Kungs, māci mani atdzīvināt to likumu, kas Tava Vārdā atbrīvo cilvēku. (Roberts Ribē)
Mises noslēgums un vadlīnija
Padomājiet, vai jūs izpildījāt visus solījumus, ko devāt Kungam? Vai kaut ko jau aizmirsāt? Esiet atbildīgie savos solījumos, ja kaut ko solījāt, tad izpildiet līdz galam.
Tēvs, garā mēs atrodamies Pēdējo vakariņu telpā, pie Tava Dēla – mūžīgā Augstā Priestera, lai liktu pacelties pie Tevis lūgšanai, kas paustu mūsu pateicību un lūgumus.
Tu esi darījis mūs par kalpiem, kas konsekrēti Tavai Mīlestībai, un mēs vēlamies palikt uzticīgi sūtībai, kuru Tu esi mums devis. Apvieno mūs Trīsvienības vienotībā, piepildi ar Gara spēku un gaismu, lai mēs spētu visiem darīt zināmus Pēdējo vakariņu noslēpumus, it īpaši – konsekrētās maizes un vīna noslēpumu.
Lai starp mums valda mīlestība, brāļu vienotība un uzticība tiem, kurus Tu esi izvēlējis par Tavas Baznīcas balstiem un stūrakmeņiem.
Dāvā mums prieku un mieru, kuru atnesis Kristus, kā arī iemāci mums, tāpat kā Jānim, skumju un vientulības brīžos nolikt galvu uz dievišķā Mācītāja Sirds. Lai ap mums pulcējas arvien vairāk dvēseļu, kuras ieklausās Tavā Vārdā, un izveido no mums – priesteriem un pārējiem ticīgajiem – vienu ģimeni, kurā valdītu mīlestība un kura vēlētos tiekties uz svētumu. Lai Marija – Kristus un Baznīcas Māte – mūs apvieno, tā ka mums būtu viena sirds un dvēsele; un iemāci mums viņu piesaukt kā dēliem: ‘Priesteru Māte, lūdz par mums!’
Dieva Kalps Guljelmo Džakvinta