2013. gada 17. novembris
Parastā liturģiskā laika 33. svētdiena, Psaltērija XXXIII nedēļa
Vadlīnija: Tas Kungs ir zināmu darījis Savu palīdzīgo un svētīgo rīcību, tautu priekšā Viņš ir atklājis Savu taisnīgumu. Viņš atcerējies Savu žēlastību un uzticību Israēla namam, visi zemes gali redz mūsu Dieva svētīgo un palīdzības pilno valdīšanu. (Ps 98, 2-3)
Ievads: Kas ir sapratīgs cilvēks? Tas, kurš dzīvo pēc sabiedriskiem vai dievišķiem likumiem? Šīsdienas liturģija mūs aicina izvēlēties starp ierīkošanu un Dieva mīlestību.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, kas tiesās pasauli pēc likuma, apžēlojies par mums.
Kristu, kas ir taisnības karalis, apžēlojies par mums.
Kungs, kas ir taisnīguma avots, apžēlojies par mums.
I lasījums (Mal 4, 1-2)
Visvienkāršākais veids, lai ieraudzītu starpību starp cilvēcisko un dievišķo, ir ieraudzīt augstuma starpību starp cilvēku un Dievu. Jā, tam, kam nav saišu ar Dieva mīlestību, labāk ierīkoties dzīvē. Bet vienalga jāizdara izvēle, vai šī ierīkošana ir labāka, nekā dzīve ar Dievu. Mums ir tiesības katru dienu atteikties, bet vai mums ir vajadzīga tāda dzīve? Mēs vēlāmies Dieva klātbūtnes mūsu dzīvē redzāmas zīmes, bet kāpēc mēģinām izmērīt žēlastību ar bagātības, karjeras un ārējām izpausmēm. Uz to Viņš mums atbild, ka mantrausībai ir īstā vietā tikai attieksmē pret Debesu Valstību, kurai nav cenas.
Psalms 98
II lasījums (2 Tes 3, 7-12)
Pāvils aicina uzticīgiem turēties tālāk no nemierīgiem cilvēkiem, bet ne tāpēc, ka viņš tos nicina vai ienīst, bet tāpēc, ka ticīgo piedalīšana tādā steigā neatnes labumu ne tiem, kas steidzas, ne pašiem uzticīgiem. Pirmus tas nepietuvinās pie Valstības, bet otrus no tās var attālināt. Pievienoties Valstībai var tikai, ja pārstej steigties un ja sāc dzīvot.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (Lk 21, 5-19)
Kungs mūs aicina pie neiespējama. No vienas puses Viņš piedāvā mums katru brīdi atcerēties, ka jebkurā mirkļī viss, ko mēs buvējam uz zemes, var sabrūkt. Bet tajā paša laikā atvēr mūsu priekšā Dievam pilnas uzticības ceļu, pārliecības ceļu par to, ka katrs mūsu mats uz galvas ir saskaitīts. Un starp šām pretējām dzīves pozicījām un stiepjas kristieša dzīves ceļš.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Kungs Jēzu, Tevī ir atvērtas mūsu sirds acis, Tevī visaugstais Valdnieks mums ļauj tuvoties mūžīgaji gudrībai. Tu esi Tēva mirdzošās godības gaisma. Es Tev pateicos par tavu dzīvi, nāvi un augšāmcēlšanos. Es Tev pateicos, ka Tu neaizmirsti mani un palīdzi grūtākajos brīžos, bet galvenais, ka mīli mani, pat ja esmu grēcinieks. Dāvā man savu žēlastību, lai es attīrītos no saviem netikumiem un grēkiem, iemācī mani cīnīties ar kardinājumiem.
Mises noslēgums un vadlīnija
Dosimies mājās un kļūsim par sapratīgiem cilvēkiem, katru dienu savu svētnīcu saglabāsim kārtībā.