2013. gada 24. novembris - Mūsu kungs Jēzus Kristus, vispasaules Karalis, lieli svētki

Vadlīnija: Jeruzāleme, tu, kas atkal par pilsētu no jauna uzcelta, kas sevī cieši noslēgta un visapkārt nostiprināta, kurp, kalnā virzīdamās, dodas un kur pulcējas ciltis, Tā Kunga ciltis, kā Israēla tautai noteikts, slavēt Tā Kunga Vārdu, jo tur stāv novietoti tiesas krēsli, Dāvida nama krēsli. (Ps 122, 3-5)

Ievads: Pēdējā Baznīcas gada svētdiena ir Kristus, visas pasaules Karaļa, svētki. Pāvesta Pija XI iedibināti, tie apliecina Kristus valstības uzvarošo klātbūtni mūsdienu sekularizētajā pasaulē un uzsver Kristus atnākšanas eshatologisko būtību, kuru īpaši izteiks Adventa laiks. Apliecinot Jēzu Kristu kā pasaules Karali un Kungu nozīmē atzīt, ka cilvēks savu brīvību pakļauj nevis kādai zemes varai, bet vienīgi Dievam. Baznīca tic un māca, ka visas cilvēces vēstures atslēga, centrs un mērķis rodams tās Kungā un Mācītājā - Jēzū Kristū.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Mans Gans, apžēlojies par mums.
Kristu, Vispasaules Karalis, apžēlojies par mums.
Kungs, Mans Cietoksnis, apžēlojies par mums.

I lasījums (2 Sam 5, 1-3)

Šodien mēs lasām, kā Dievs aicināja Dāvidu ganīt Viņu Izraēli un kļūt par Izraēla vadoni. Dāvids noslēdz derību ar Izraēla vecākiem un kļūst par tās ķēniņu.

Psalms 122

II lasījums (Kol 1, 12-20)

Šajā fragmentā Pāvels parāda mums, ka Jēzu ir visa visuma sākums, ceļš un mērķis, un savienojoties ticībā ar Viņu, mēs kļūstam piedrīgi Viņa Dieva cilvēciskai dzīves pilnībai.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (Lk 23, 35-43)

Katrs cilvēks kaut reizi dzīvē izjūta fiziskas sāpes. Tādā stāvoklī cilvēks kļūst ātrs, dusmojas uz visu un visiem, sapņo tikai par to, lai visi viņu atstātu mierā, un, sāpes, beidzot, beigtos. Fiziskās sāpes, ko izjūt krustā sistais cilvēks, grūti iztēloties. Un vieglāk saprast, kāpēc viens no laupītājiem kliedz un lamājas. Un apbrīnojami, ka cits, arī laupītājs un slepkava, uzvedas pavisam citādāk. Un to, ka Jēzus sola viņam paradīzi, vēl reiz mums saka par Dieva Žēlsirdību, nevis par Dieva taisnīgumu. Tāpēc Viņam nav svarīgi, kad mēs darām izvēli Viņa labā, bet ir svarīgi, ka mēs darām šo izvēli.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

No savas nabadzības dziļumiem es saucu pie Tevis, mans Kungs, mans Tēvs! Es esmu nabags, bet Tavs Vārds – Žēlsirdība. Kad gaidu Tevi, manas ilgas un mans prieks, māci mani pazīt Tavus soļus, dāvā man spējas dzirdēt Tavu Vārdu – „Žēlsirdība”. Tu redzi manas gaidas, un manas nopūtas no Tevis nav paslēptas. Dziedini manu skatienu, atklāj manas ausis, dāvā vārdus manai mēmai mutei! Lai es varētu izrunāt Tavu Vārdu, Kungs, jo Tavs vārds – „Žēlsirdība”. Vedi mani par atteikšanās ceļu, un es zinu, Jēzu, nezaudēšu cerību; es zinu, ka varu paļauties uz Tevi. Nāc, paņem mani uz rokām, lai atvestu mani pie Tevis. Tēvs, lai atnāk Tava Valstība, jo Tavs Vārds – Žēlsirdība. (Aļbers Marija Besnārs)

Mises noslēgums un vadlīnija

Vēstīsim mūsu brāļiem par Kunga Valstību un par Viņa mīlestību pret mums visiem.