2013. gada 30. novembris - sv. apustulis Andrejs, svētki
Vadlīnija: Sekojiet Kristum un sludiniet Dieva godu, lai jūs dzird visas tautas.
Ievads: Svētais apustulis Andrejs, svētā apustuļa Pētera brālis, pirms sekošanas Jēzum bija svētā Jāņa Kristītāja māceklis. Viņš bija pirmais no nākamajiem Kristus apustuļiem, kas satika Jēzu Jordānas krastā un paklausīja aicinājumam sekot. Pēc tam Andrejs atveda pie Jēzus arī savu brāli. Svēto Andreju godina kā slāvu tautu apustuli. Viņš mira krusta nāvē Patrā, tur viņu arī apglabāja, bet vēlāk pārveda uz Konstantinopoli.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, visaugstais Debesīs, apžēlojies par mums.
Kristu, mūsu Aizstāvis, apžēlojies par mums.
Kungs, apustuļu apgaismotājs, apžēlojies par mums.
I lasījums (Rom 10, 9-18)
Šajā fragmentā mēs lasām par svēto Andreja dzīvi. Viņš uz sevis izjūta likuma darbības principu: „Kā piesaukt To, Kam netici? Kā ticēt Tam, par Kuru nav dzirdējis? Kā dzirdēt bez sludinātāja?” Viņš ticēja un sekoja Kristum. Viņš un Pēteris pēc Pestītāja vienas frāzes, visu – laivu, tīklus, zivis, - pametot, gāja zvejot cilvēkus. Un pēc tam visu dzīvi Andrejs gāja un sludināja, lai cilvēki sāktu ticēt.
Psalms 19
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 4, 18-22)
Vai jūs kaut kad iedomājaties, kāpēc Sīmanis, Andrejs, Jēkabs un Jānis tik nekavējoties reaģē uz Jēzus aicinājumu? Kas piespiež viņus to darīt? Kāpēc mēs neredzam šaubas, pārdomas, runas? Jēzus aicina viņus, un uz Viņa aicinājumu atteikties nav iespējami. Viņa balss ir tik stipra, Viņa personība ir tik pievilcīga, ka šaubīties par Viņa vārdu patiesību un Viņa klātbūtnē, vienkārši nesanāk. Aicinot 12 apustuļus, Jēzus iekļauj viņus Savā dzīvē, Savā kalpojumā.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Es baidos, Kungs, teikt „jā”. Kur Tu aizvedīsi mani? Es baidos izvēlēties īso salmiņu, es baidos parakstīties baltas lapas lejā, baidos izrunāt šo „jā”, pēc kuras vajadzēs vēl pateikt citus „jā”. Bet vienalga man nav miera. Tu seko man. Tu ielenc mani no visām pusēm. Es meklēju rībieni, jo baidos sadzirdēt Tevi, bet kaut kādos klusuma mirkļos Tu piezagies man klāt. Es skrienu no ceļa, jo pamanīju Tevi, bet taciņas beigās Tu jau gaidi mani.... Bet es baidos, Kungs, pateikt „jā”. Baidos pastiept Tev roku, - tad Tu turētu viņu Savējā. Es baidos satikt Tavu skatienu, jo tas apbur. Es esmu gūsteknis, kas cenšas izrauties, un cīnos, kaut zinu, ka esmu uzvarēts. Jo tu, Kungs, esi stiprāks, Tev pieder pasaule, no Tevis es varu saņemt to. Palīdz man pateikt „jā”. (Mišeļs Kuā)
Mises noslēgums un vadlīnija
Sludiniet ar saviem vārdiem, sirdi un labiem darbiem par Jēzu Kristu!