2013. gada 2. novembris - Visu ticīgo mirušo piemiņas diena, svētki

Vadlīnija: Cilvēks savā dzīvē ir kā zāle, viņš zied kā puķe laukā, kad vējš to skar, tad tās vairs nav, un neatrod vairs pat tās vietu. Bet Tā Kunga žēlastība paliek mūžīgi mūžam dzīva tajos, kas Viņu bīstas. (Ps 103, 15-17)

Ievads: Baznīca vienmēr ir nenogurstoši aicinājusi lūgties par mirušajiem. Makabiešu otrajā vēstule (2 Mak 12, 45) lasām, ka doma lūgties par mirušajiem, par to, lai viņi tiktu atbrīvoti no grēkiem, ir svētīga un pestījoša. Katrā Svētajā Misē mēs pieminam savus mirušos brāļus un māsas, lūdzot, lai Baznīcas bērnu dvēseles tiktu šķīstītas no grēkiem un to sekām un lai kļūtu līdzdalīgas Kunga godībā Debesīs. Baznīca aicina novembra mēnesī apmeklēt kapus, rūpēties par aizgājēju kapa vietām un apzināties, ka mēs neesam šķirti - jau tagad mēs esam vienoti svēto sadraudzības kopībā. Baznīca apliecina un svin šo kopību jeb komūniju Jēzus Kristus Mistiskajā Miesā, uzsverot, ka ne tikai mēs varam ar lūgšanām palīdzēt mirušajiem, bet arī viņu aizlūgumi par mums var būt iedarbīgi un svētīgi.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, bagāts žēlastībā, apžēlojies par mums.
Kristu, dzīvā maize, apžēlojies par mums.
Kungs, dzīvības dāvātājs, apžēlojies par mums.

I lasījums (Gudr 3, 1-9)

Pirmajā lasījumā mēs lasām, ka Dievs rūpējas par taisnīgajam dvēselēm, un ciešanas tos neaizskars. Tie, kas cer uz Viņu, pazīst patiesību, un Dieva žēlastība un žēlsirdība būs pār viņiem.

Psalms 23

II lasījums (Rom 5, 5-11)

Apustuļa Pāvela vārdi tiek vērsti uz visiem, kas, ticot Kristum un sākot jauno dzīvi, atklāja sevī iepriekšējo tieksmi uz grēku un nonāk skumjās. Pāvels apliecina, ka ne mūsu bezgrēcīgums atnes mums pestīšanu, bet Dieva mīlestība.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 6, 37-40)

Šodien mēs dzirdām vērtīgo Kristus atklāsmi: „Jo tāda ir Mana Tēva griba, lai ikvienam, kas skata Dēlu un Viņam tic, būtu mūžīgā dzīvība un Es viņu celtu augšā pastarā dienā.” Visspēcīgais vēlas glābt visus mūs (jo visu Viņš atdeva Dēlam).Vienīgais, kas var „iepriekš noteikt” bojāeju vai pestīšanu – pats cilvēks. Iespēja izmantot Kristus palīdzību un glābties ir dota katram. Vai tā nav lielā žēlastība?

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs! Cik labi ar Tevi gan asarās, gan aizkustinājumā, gan priekā un gan cīņā! Tu – mana Mīlestība, Tu – mana Laime, Tu – mans Prieks, Slava Tev! Kas ir cilvēks, ka Tu cieni viņu un rūpējas par viņu? Cik Tu esi varens, Kungs! Cik Tu esi žēlsirdīgs! Cik Tu esi brīnišķīgs! Ja varētu katru sekundi atkārtot: Tu – mans Prieks, Tu – mana Mīlestība, Tu – mans Dievs! Nekas tad nav vajadzīgs, viss ir mazsvarīgs, nekur negribas iet, redzēt, runāt – tikai dziedāt Tev šo dziesmu. Lūk, kāpēc jau gribas pie Tevis – mājās, lai dziedāt savas mīlestības dziesmu Tev un godāt Tevi.

Mises noslēgums un vadlīnija

Dosimies uz kapsētu un apmeklēsim mūsu mirušos, aizlūdzot par viņiem mūsu Mīļo Tēvu.