2013. gada 3. novembris

Parastā liturģiskā laika 31. svētdiena, Psaltērija XXXI. nedēļa

Vadlīnija: Es teikšu Tavas godības diženo varenību un dziedāšu par Taviem brīnuma darbiem. Ļaudis runās par Taviem lieliskajiem darbiem, un es sludināšu Tavu varenību. (Ps 145, 5-6)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina vērsties pie Dieva ar grēka nožēlu un atbrīvoties no visa lieka, kas traucē mums padziļināt savu garīgo dzīvi.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas ir labsirdīgs pret visiem, apžēlojies par mums.
Kristu, kas ir tuvu visiem, apžēlojies par mums.
Kungs, tava valstība ir uz mūžiem laikiem, apžēlojies par mums.

I lasījums (Gudr 11, 22-12, 2)

Gudrības grāmata runa ne par atriebību, ne par taisnīgumu, bet par Dieva žēlsirdību, saistot to tieši ar Viņa spēku, ar Viņa visspēcīgumu. Viņā nav „nepilnvērtības kompleksa”, nav baiļu, tāpēc Viņš ir spējīgs atbildēt uz aizvainojumiem, kas ir mūsu grēks, - ar žēlastību. Viņš visu var – un pārklāj, un noņem, iznicina mūsu grēkus, ja tikai mēs vēršamies pie Viņa ar mūzu nožēlu.

Psalms 145

II lasījums (2 Tes 1, 11-2, 2)

Šodien lasām, ka katram kristietim jābūt sava aicinājuma cienīgiem un lai katrs cenšas tiekties pēc laba un ticības darba spēka.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lukas (Lk 19, 1-10)

Šodien mēs lasām par muitnieku Caķeju, kas bija maza auguma, kas vēlējas kaut ar vienu aci redzēt Pestītāju. Un caur pūli viņš nevarēja izlauzties, tad viņš uzkāpa uz koku un sēdēja tur, un skatījās… Un Kungs viņu pasauca un atnāca uz viņa māju. Un mēs tāpat esam maza auguma, garīgi. Mēs neesam cienīgi par to, ka Viņš pie mums ir atnācis. Bet Viņš vienalga nāk… Kungs saka Caķejam: „Šodien Es būšu kopā ar tevi.” Un katram no mums Viņš saka: „Šodien Es būšu kopā ar tevi.” Ko mums vēl vajag? Tikai jāsaprot, ka Viņš atnāk uz māju, kas ir slikti sagatavota, ne tāda mājā, kur visi gaida Viesi, kur viss spīd un laistās, bet uz paputojošo, tumšo, ar putekļiem, it kā pamesto. Tāda ir mūsu dvēsele ar savu mazticību un nolaidību, ar garīgo slinkumu, ar lūgšanu, kas mazliet deg kā nodziestošā gaismiņa. Ar apsmādēšanu pret baušļiem un baznīcas likumiem, ar mūžīgām dusmām uz visu, ar pastāvīgo niknumu un cita nosodījumu.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Tu nāc pie mums, bet mūsu domas ir kaut kur tālu … Un sanāk, ka ne Tu esi mūsu Ķēniņš, bet mūsu lepnums, patmīlība, patvaļība, godkāre, tā visa niecība, pēc kā mēs tiecamies, aiz kuras mēs aizķeramies. Kungs atgādini mūsu garīgas dzīves aicinājumu un atbrīvo no visa lieka, kas traucē mums.

Mises noslēgums un vadlīnija

Padomājiet par savu dzīvi! Vai jūs esat gatavi sagaidīt savās mājās, savā dvēselē mūsu Pestītāju? Ko jāizmaina, lai cienīgi Viņu sagaidīt? Tev vēl ir laiks sagatavoties! Izmanto to lietdetrīgi!