2013. gada 9. decembris - Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgā ieņemšana, svētki
Vadlīnija: Kungs, es tavā priekšā spēlēšu cītaru un dziedāšu par taviem brīnumiem.
Ievads: Šodienas mēs svinēsim Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas svētkus. Lūgsim Mariju, lai viņa iemāca mūs būt paļāvīgiem un vienmēr atbildēt uz Dieva aicinājumu.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, kas redzi mūsu sirdis, apžēlojies par mums.
Kristu, kas esi mūsu Mesija, apžēlojies par mums.
Kungs, kas nāk tiesāt zemi, apžēlojies par mums.
I lasījums (1 Moz 3, 9-15.20)
Šī situācija, ko mēs šodien lasām Bībelē, ļoti līdzīga mūsu dzīvei. Pārkāpjot Dieva Gribu, Ādams un Ieva slēpjas – tāpat arī mēs darām. Uz tiešo jautājumu, vai viņš ēda augļus, Ādams nesaka: „Jā.” Viņš saka: „Tā sieva, ko Tu man devi, pierunāja mani, nu es arī apēdu.” Protams, es neesmu vainīgs, es esmu cietušais. Ieva uz tiešo jautājumu atbild: ”Mani čūska pievīla, es arī neesmu vainīga.” Vienmēr vainīgs ir kaut kas cits. Tā negribas būt atbildīgam par savu rīcību. Bet cilvēkus var muļķot, var arī sevi, bet Dievu nē. Viņš redz sirdis. Tāpēc uz sevi jāskatās objektīvi, nemuļķot ne sevi, ne citus.
Psalms 98 (97)
II lasījums (Ef 1,3-6. 11-12)
Svētais Pāvils mums šodien stāsta par Mesiju un Dieva tautu, ka Dievs par viņiem domāja jau pirms pasaules radīšanas. Ka mēs, pateicoties Kristum, esam kļuvuši par Debesu Valstības mantiniekiem.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (1, 26-38)
Cik daudz mums nozīmē šī Marijas saruna ar eņģeli Gabriēlu. Tikai dažas piezīmes, bet no tiem atkarīga mūsu dzīve, tiek izlemta pasaules liktenis. Šīs sarunas pamatā – pilnīga paļāvība. Dieva paļāvība pret mums, vispār pret cilvēci un personīgi Marijai. Cilvēces glābšana – viena cilvēka rokās. Visspēcīgais Dievs, kas izveda Izraēļa tautu no Ēģiptes, deva barību tautai tuksnesī, sodīja pilsētas, nodod Sevi trauslai, jaunai meitenei rokās. Un viņa teica eņģelim visvārīgāko vārdu „jā”. Viņa, Jaunava, kura savā miesā nesa Dieva Dēlu, māca mūs būt par Viņa Valstības dalībniekiem.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Esi sveicināta, Marija, Svētā Dieva Māte!
Esi sveicināta, visdārgākais radīšanas dārgums.
Esi sveicināta, gaisma, kas nekad nedzist!
Esi sveicināta, nevainības kronis!
Esi sveicināta, mājoklis, nesatricināmais Templis, Tā pils,
Kuru nevar uzņemt nekāda starpa!
Esi sveicināta, Vissvētākā!
Tu ieņēmi neaptveramo savā nevainīgajā miesā!
Esi sveicināta, jo no Tevis iznāca Tas,
Kas uzvarēja nāvi un atpestīja mūsu grēkus!
No Tevis radās gaisma, kura apgaismo mūs tumsā un ēnu valstībā.
Esi sveicināta, jo pateicoties Tev, Trīsvienīgais Dievs tiek godāts un ceļas godā pa visu Zemi.
Kas var pienācīgi cildināt Tevi, Viscienījamā?
Tevi: Māte un Jaunava!
(Svētais Kirils no Aleksandrijas)
Mises noslēgums un vadlīnija
Dosimies mājās un centīsimies katru dienu atbildēt uz Dieva aicinājumu.