2013. gada 15. decembris
Adventa 3. svētdiena, Psaltērija III nedēļa
Vadlīnija: Kungs, tu esi mans palīgs un es cerēšu tikai uz Tevi un paļaušos tikai Tev.
Ievads: Šodienas sv. Mises liturģija aicina stiprināt mūsu sirdis, jo Dieva Valstība ir tuvu un par dzīves paraugu izvēlēties praviešus, kas runā Kunga Vārdā.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, kas mīl taisnos, apžēlojies par mums.
Kristu, kas esi mūsu Glābējs, apžēlojies par mums.
Kungs, kas glābj visus uzticīgos no kauna, apžēlojies par mums.
I lasījums (Is 35, 1-6a. 10)
Pirmajā lasījumā pravietis Jesaja stāsta, ka drīz atnāks Dievs un Viņš mūs izglābs. Šajā pasaulē Viņš izdarīs daudz brīnumu: un aklie kļūs par redzīgiem, un kurli dzirdēs, un klibie staigās. Jesaja aicina mūs būt stipriem un taisnīgiem un nebīstieties.
Psalms 146 (145)
II lasījums (Jk 5, 7-10)
Šodien apustulis Jēkabs runā par gaidīšanas laiku. Gaidot neziņā – tādā ir praviešu dzīve. Dzīvot tādā stāvoklī, kad zini, kā jābūt, ticēt tam, ka tādā veidā obligāti būs, un tajā pašā laikā to nepiedzīvot. Nepieskarties tam, par ko tu zini, un pie visa tā modināt cilvēkus, kuri zina tāpat kā tu, bet tikai to negaida. Mūsu stāvoklis salīdzinājuma ar praviešu dzīvi ir ērts un labi iekārtots. Notika tas, par ko viņi runāja.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (11, 2-11)
Kristus vārdos par Jāni Kristītāju un par to, ka cilvēki pieņēma viņa sprediķi, ir dzirdāma rūgta intonācija. Pārmetoši Kungs saka tautai: “Ko jūs esat izgājuši tuksnesī skatīt?” Cilvēki gāja uz tuksnesi paskatīties uz pravieša neparasto personību, nevis klausīties viņu. Tas arī attiecās uz mums, kāpēc mēs ejam pie Dieva? Dažreiz mūsu griba atšķiras no Dieva gribas. Dievs sūta savus praviešus, Pats nāk šajā pasaulē un atdod savu dzīvi par mums, lai mēs būtu kopā ar Viņu mūžīgajā dzīvē, bet mēs domājam tikai par sevi. Jēzus mūs aicina kļūt par pestīšanas liela darba daļu, ko Dievs veic šajā pasaulē.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Paņem aiz rokas mani un esi kopā ar mani, ceļu parādi šajā dzīvē, un mūžīgo ceļu! Kunga žēlastībā es zaudēju savu: Tu ej – un es eju, stāvi – un es stāvu.
Apsedz ar Savu līdzjūtību un atņem manu gribu, un maigajā sirdī nomierini sajūsmu un sāpes. Vēlos mitināties pie Tavām kājām, mans Tēvs, un akli ticēt, un vilkties kā aklais.
Kunga varu es nejūtu, jo Tu ved mani no tumsas uz gaismu. Paņem aiz rokas mani un esi kopā ar mani, ceļu parādi šajā dzīvē, un mūžīgo ceļu!
Mises noslēgums un vadlīnija
Dosimies mājās un kļūsim par Dieva praviešiem šajā pasaulē, un vēstīsim visiem par pestīšanu.