2014. gada 1. janvāris - Vissvētākā Jaunava Marija, Dieva Māte, lieli svētki
Vadlīnija: Lai Kungs pievērš tev savu vaigu un lai dāvā tev mieru! (Sk. 6, 26)
Ievads: Šīsdienas Sv. Mises liturģija aicina pārdomāt Dieva klātesamību pasaulē, kas izpaužas arī caur svētību izteikšanu.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, apžēlojies par manu nocietināto sirdi!
Kristu, apžēlojies par mani, kas ir akls attiecībā pret Tavu klātesamību manā dzīvē!
Kungs, apžēlojies par manu dvēseli, kas bieži vien aizmaldās no Tava ceļa!
I lasījums (Sk 6, 22-27)
Pirmajā lasījumā Dievs māca mūs caur pravieti Mozu, dāsni svētīt viens otru, tādējādi pagodinot Viņu.
Psalms 67 (66)
II lasījums (Gal 4, 4-7)
Otrajā lasījumā mēs esam aicināti pārdomāt to, ka Dievs sūta pie mums Kristu tādēļ, lai atgādinātu mums, ka arī mēs esam Viņa mīļie bērni.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņğēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (2, 16-21)
Dievmāte ir visu radību svētuma virsotne, jo, pēc bizantiešu dziesmas, Viņa pat godprātīga pār ķerubiem un godīgākā bez salīdzinājuma pār serafīmiem. Dievmāte bija pirmā, Viņa bija kā visas cilvēces paraugs, ikona, pārstāve. Katras Euharistijas laikā, šajā altārī Dievs iemiesojās, Viņš kļūs par Miesu un Asinīm, lai mēs kļūtu par Viņa Miesas daļu. Bet šī iemiesošana nenotiek automātiski. Tā piedāvā, lai mēs kā Vissvētākā Marija, Dievam dāvinātu sevi, lai mēs arī Dievam dāvinātu mūsu ķermeni un dvēseli, mūsu skumjas un prieku, mūsu vēlēšanās un sapņus, mūsu draugus un ienaidniekus, visu cilvēci, visas radības.
(pr. Iakinfs Destivels OP)
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Kungs, dāvā man prātu,
Kungs, dāvā man izzināšanu,
Tu Pats iemāci mani, Dievs,
Radīt visas Tavas pavēles.
Es esmu cilvēks, kā Tu jau zini,
Vairāk pār citiem es sagrēkoju,
Bet Tu apžēlo mani, Dievs,
Pēc Tavas žēlastības.
Es esmu nabags un sērdienīte
Šajā plašajā pasaulē
Kungs, dari ar mani visu to,
Ko tikai Tu viens apzinies.
Mises noslēgums un vadlīnija
Sludināsim Prieka vēsti visur, kur mēs esam! Pagodināsim Dievu, dāsni dalot Dieva svētības!