2014. gada 2. februāris - Kunga prezentācijas svētnīcā, svētki

Vadlīnija: Kungs, Tu esi godības Karalis, Tava labā roka ir taisnības pilna.

Ievads: Šodien mēs svinam Kunga prezentācijas svētnīcā svētkus. Šodien mums tiek atgādināta Dieva apredzības apslēptā darbība. Mierīgi ienāk šie iecerēti notikumi, un vienlaicīgi Kunga apmeklējumi paliek noslēpumaini un negaidīti. Šīsdienas liturģija mūs aicina attīrīt sirdī, lai mēs nonāktu Debesīs.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas esi stiprs un varens, apžēlojies par mums.
Kristu, kas esi Baznīcas un visas cilvēces Kungs, apžēlojies par mums.
Kungs, kas esi godības Karalis, apžēlojies par mums.

I lasījums (Mal 3, 1-4)

Pirmajā lasījumā mēs lasām pravietojumu par Mesiju – Derības vēstnesi, kas atnāks uz šo pasauli, lai attīrītu un pārveidotu savu tautu.

Psalms 24 (23)

II lasījums (Ebr. 2,14-18)

Pirmajā lasījumā sv. Pāvils stāsta mums par Jēzu, ka Viņš rūpējās par Ābrahama pēcnācējiem, tāpēc Viņam vajadzēja kļūt līdzīgam brāļiem. Jēzus spēj palīdziet tiem, kas tiek kārdināti, jo pats ir nogājis šo ceļu.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (Lk 2, 22-40)

Šīsdienas Evaņģēlijs mums vēsta par to dienu, kad Jēzu atnesa uz Jēruzalemi, lai veltītu Kungam. Vecāku rokās dusošais Bērns ir pasaules Pestītājs, patiesais mantinieks, kas, paslēpies aiz nepazīstamā maskas, nāk apmeklēt savu namu. Tur viņš satiek pravieti Simeonu, kas Svēta Gara mudināts, atnāca uz svētumu, paņēma To rokās un pravietoja par Viņa uzdevumu šajā pasaulē.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Tas, ka Kristus atdod šodien Sevi, nenozīmē, ka Viņam nebija citas izvēles, vai tas, ka Viņš pakļāvās Likumam. Kristus atdeva sevi tāpēc, ka Viņš tā vēlējās. Un viņš nomira uz krusta ne tāpēc, ka nopelnīja nāvi vai Viņu uzvarēja ebreji, - Viņš izdarīja to pēc savas gribas. Kungs, un es vēlos atnest Tev brīvprātīgo upuru, jo Tu upurēji sevi manas pestīšanas dēļ. Mani brāļi, - ko mēs šodien upurēsim Kungam, ko atdosim Viņam pār visu, ko saņemam? Darīsim to, kas ir mūsu spēkos, lai pasniegtu Viņam vislabāko, kas mums ir – un tas ir mēs paši. Viņš upurēja Sevi. Tad kāpēc mēs vilcināmies upurēties? Kungs, es esmu nabags, un man ir tikai divas lietas – mana miesa un mana dvēsele. Es vēlos, lai Tu palīdzētu man radīt no tā upuru Tavas godības dēļ. (Sv. Bernards)

Mises noslēgums un vadlīnija

Dosimies mājās un sludināsim par Dieva apredzību, ka tā īstenojas katru dienu, lai arī ir apslēpta.