2014. gada 16. martā

2. svētdiena Gavēņa laikā, Psaltērija II nedēļa

Vadlīnija: Kungs, neapslēp no manis savu vaigu un neatstum savu kalpu dusmās. (Ps 27, 9)

Ievads: Šīsdienas liturģija aicina meklēt Dieva Vaigu un paļauties uz Kungu, jo Viņš ir mūsu palīdzība un aizstāvis.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kam patīk taisnības un tiesa, apžēlojies par mums.
Kristu, kas ir iznīcinājis nāves varu un cēlis gaismā dzīvību, apžēlojies par mums.
Kungs, kas modini grēku nožēlu, apžēlojies par mums.

I lasījums (1 Moz 12, 1-4a)

Pirmajā lasījumā Kungs aicina Ābramu izpildīt Viņa Gribu, t.i., iziet no savas zemes uz zemi, kuru Dievs viņam rādīs. Un Viņš paklausīja Kungu un par to, Dievs viņu svētīja un darīja lielu viņa vārdu.

Psalms 33 (32)

II lasījums (2 Tim 1, 8b-10)

Otrajā lasījumā apustulis Pāvils stāsta mums, ka Jēzus ir mūsu Pestītājs, kas ir iznīcinājis nāves varu un cēlis gaismā dzīvību un neiznīcību ar evaņģēliju.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (17, 1-9)

Šis fragments ir veltīts Pārveidošanai Tabora kalnā. Šeit Jēzus saviem mācekļiem atklāj Dieva Valstību tādu, kādu mēs to ieraudzīsim pasaules beigās, kad tā atklāsies visā pilnībā. Zeme pārveidojas: uz tās nolaidās kvēlojošais mākonis, Jēzus seja un figūra spīd ar īpašu gaismu, bet blakus Viņam paradās divi pravieši – Mozus un Elija. Ir redzams, ka Valstība laiks rit citādi, šeit nav robežas starp pagātni, tagadni un nākotni, tāpēc Valstībā var ieiet visi, kas to meklē. Nav brīnums, ka mācekļi negrib pamest šo vietu; viņi ir gatavi palikt šeit mūžīgi. Bet tas nebija iespējams, jo Valstība vēl neatklājas pilnībā, priekšā vēl tāls ceļš, un to jānoiet līdz beigām.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs, Jēzu Kristu, grēkot pret Tevi un tuvāko baidos, izlikdamies, ka dzīvoju ar svēto dzīvi, paaugstinot sevi virs citiem ar nepamatotiem spriedumiem, lielīgumu un meliem. Tāpēc iemāci mani pazemot sevi un godināt Dievu. Iemāci, kādas sāpes nes grēks un kādu brīnišķīgo dziedināšanu – atgriešanās. Iemāci mani raudāt un ieraudzīt savus grēkus.

Dievs, esi pret mani, grēcinieku, labvēlīgs, lai patiesā pazemībā kā sirdī, tā arī vārdos un darbos, atļautu man attaisnotam sasniegt sirdsapziņas mājokli un gaidīt, kad varēšu pacelties godības mājoklī. Āmen.

(Sv.Alberts Lielais)

Mises noslēgums un vadlīnija

Dosimies mājās un pateiksimies Kungam par visu, ko Viņš mums dod.