2014. gada 23. martā
3. svētdiena Gavēņa laikā, Psaltērija III nedēļa
Vadlīnija: Pievērsies man un esi man žēlīgs, jo es esmu vientulis un lielās bēdās. (Ps 25, 16)
Ievads: Šodien liturģija mūs aicina pazemīgi atzīties grēkos, kas apgrūtina mūsu sirdsapziņu, un tad Dievs atbalstīs mūs ar Savu mūžīgo Žēlsirdību.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, kas esi klātesošs visur, apžēlojies par mums.
Kristu, kas valdi mūsu sirdīs, apžēlojies par mums.
Kungs, kas grezno mūsu sirdi, apžēlojies par mums.
I lasījums (2 Moz 17, 3-7)
Mozus vada tautu pa tuksnesi, nav ūdens, un tauta sāk žēloties gan uz Mozu, gan uz Dievu. Mozus nezina, ko darīt un prasa Dievam. Viņš visu paskaidro, ko darīt. Izraēļa tauta netic ne Mozum, ne Dievam, būtībā tā grib pierādījumus, bet Kungs ne ko negrib pierādīt tautai, Viņš nereaģē uz manipulēšanas mēģinājumu: „Vai ir Dievs starp mums?” Šos vārdus Viņš palaiž garām, - un arī atbildot uz tautas reālo vajadzību, ne tāpēc, ka Viņš grib kaut ko pierādīt, bet tāpēc, ka Viņš mīl šo tautu.
Psalms 95 (94)
II lasījums (Rom 5, 1-2. 5-8)
Otrajā lasījumā svētais Pāvils mums atgādina, ka Dievs mūs ļoti mīl, jo atdeva savu Dēlu uz nāvi par mūsu grēkiem. Un pateicoties šim upurim, mums ir miers ar Kungu un Viņa Žēlastība.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (4, 5-42)
Šajā fragmentā mēs redzam interesantas tikšanās: Jēzus un samāriete satiekas pie akas. Sieviete pirms tikšanās ar Jēzu dzīvoja ļoti mierīgi, nedomāja par saviem grēkiem un dzīves problēmām. Bet to, ka viņa gāja pusdienlaikā pie akas, tas nozīmēja, ka viņa kaut ko meklē un uztraucās. Jēzus prasīja viņai, lai tā dotu dzert, uz ko samāriete pārmet to, ka jūdi nesagājās ar samariešiem. Bet Jēzus kā jūds pirmais iet pretī un sāk sarunu, kad Viņš sāk runāt par dāvanām, samārietei sāk atklāties tikumiskums un viņa sper soli. Viņa varēja neatbildēt, paņemt ūdeni un aiziet, bet viņā palika un sāka Jēzum uzdot jautājumus. Viņa ir gudra, spējīga izprast augstākas patiesības, viņa kaut ko meklē. Šeit viņa pārstāv mūsu pasauli. Viens no aspektiem šajā fragmentā ir ūdens, par ko runā Jēzus. Ūdens simbolizē Dieva žēlastību, tā ir Dieva spēks, kuru Viņš dāvina atvērtai dvēselei, lai tā sasniegtu Debesu valstību. Ūdens ir akā. Kas ir aka? Tā ir Baznīca – Kristus mistiskā miesa. Kad Jēzus stāstīja par ūdeni, samāriete bija teikusi, ka Viņam nav smeļama trauka. Šis trauks, šajā gadījumā, ir mūsu piepūle, t.i., ka jāsagatavojas grēksūdzei, jāpiedalās sv. Misē, jālūdzas u.tml.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Godinu Tevi, Kungs!
Mēs dziedam un paklanāmies Tev,
Un pateicamies Tev, mūsu Dievs Tēvs,
Par to, ka Tu paplašini nakts ēnas
Un atkal dāvā redzēt dienas gaismu!
Mēs lūdzam par Tavu labvēlību:
Dāvā mums grēku piedošanu
Un Savā lielajā mīlestībā
Uzklausi mūsu lūgšanas!
Mēs meklējam pie Tevis atbalstu, -
Visspēcīgais, Žēlsirdīgais Dievs, -
Lai atspoguļojas mūsu sirdīs
Tavas patiesības patiesa saule!
Svēti mūsu ilgas, un vadi visu,
Pie ka mēs tiecamies un ko jūtam.
Tā mēs varēsim cienīgi
iet savās dienās
pa to ceļu, ko Tu atklāj,
Un, izpildot likumu,
sasniedzam mūžīgo dzīvi,
jo tikai pie Tevis ir dzīvības avots!
Mises noslēgums un vadlīnija
Atceries, ka tu esi Dievam dārgs radījums, Dieva mīlēts un Viņš tevi radīja aiz mīlestības.