2014. gada 30. martā

4. svētdiena Gavēņa laikā, Psaltērija IV nedēļa

Vadlīnija: Kungs atspirdzina manu dvēseli un ved mani pa taisnības ceļiem Sava Vārda dēļ.

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina atdzīvināt mūsu ticību un patieso dievbijību, lai patiesi sagatavoties Lieldienas svētkiem.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas esi man Gans, apžēlojies par mums.
Kristu, kas ir pasaules Gaisma, apžēlojies par mums.
Kungs, kas esi mūsu dzīvības Dzīvība, apžēlojies par mums.

I lasījums (1 Ķēn 16, 1b.6-7.10-13a)

Pirmajā lasījumā ir tiek stāstīts, ka cilvēks izvēlās citu cilvēku pēc izskata un auguma, bet, kad Dievs izvēlās cilvēku, Viņš skatās uz cilvēka sirdi, nevis uz izskatu.

Psalms 23 (22)

II lasījums (Ef 5, 8-14)

Otrajā lasījumā sv. Pāvils saka, ka mēs kaut kad bijām tumsa, bet tagad esam gaisma Kungā, un viņš aicina mūs rīkoties kā gaismas bērniem un nepiedalīties neauglīgos darbos.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (9, 1-41)

Šajā Evaņģēlija fragmentā mēs redzam, kā cilvēkam dzimst ticība. Šodien mēs lasām par cilvēku, kas kļūst redzīgs ne tikai ar miesu, bet arī ar garu – bet ne uzreiz. Tam seko smagi apstākļi. Farizeji viņu izjautājot, piespiež viņu noformulēt savu ticību. Pēc dažiem izjautāšanas reizēm dzimst jaunie paskaidrojumi: „dziedinātājs, „pravietis”, „cilvēks no Dieva”, „Dieva Dēls” un tikšanās Seju pret seju! Mēs bieži uztveram ticības pārbaudi kā mocības un kaut ko nevēlamu. Bet dažreiz, kā šodien fragmentā, Kungs ved mūs caur šiem pārbaudījumiem līdz galvenajai tikšanai, kad mēs beidzot saņemam patieso redzīgumu.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Tēvs, piedod mums mūsu parādus! Caur Jēzu dāvā mums Savu mieru. Piedod mums mūsu muļķīgas kļūdas un pārkāpumus. Tu pazini mūs, Tu zini, kādi mēs esam – neapzināti, nenobrieduši, apmaldījušies pašā pieredzē. Bet Tu ar savu labvēlību un žēlsirdību mums piedod. Mēs lūdzam – piedod mums, kā mēs piedodam saviem parādniekiem. Kungs, mēs saņemam daudz sāpīgus sitienus un mazus klikšķus, tie mūs nogurdina, nomāc. Bet neļauj mums vākt apvainojumus, bet dāvā piedot nekavējoties. Šo mēs gaidām no Tevis – lai tava piedošana nekavētos. Tas būtu nepanesami, ja Tu atteiktu mūs piedod, tāpēc arī mēs nevaram kavēties piedot citiem.

Un neieved mūs kārdināšana, bet atpestī mūs no ļauna. Vislielākais ļaunums – nebūt kopā ar Tevi, Kungs, bet būt nošķirtam no Tevis. Ja iekritīsim kārdinājumā, lai ar Tavu spēku tas kļūs par iespēju pierādīt Tev savu mīlestību. Dāvā spēku cinīties ar ļauno, un sātans, šī rēcošā lauva, neko nevarētu izdarīt. Kungs, lai šie lūgšanas vārdi rada auglīgo zemi mūsos, lai tie stiprinātos un nestu augļus – trīsdesmitkārtīgus, .. simtkārtīgus!

(Deniss Veje)

Mises noslēgums un vadlīnija

Dosimies mājās un palīdzēsim visiem, kas prasīs mūsu palīdzību, un to darīsim Kristus mīlestības dēļ.