2014.gada 13. aprīlī - Pūpolsvētdiena
Vadlīnija: Ozianna Dāvidam dēlam, slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā! Ozianna visaugstākās debesīs! (Mt 21,9)
Ievads: Šodienas liturģija mūs aicina lūgt no Dieva tādu pazemību, uzticību un paklausību, kāda bija Kristum, lai mēs varētu līdzināties Kristum un būt līdzdalīgi arī Debesu valstībā.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, kas ir godības Ķēniņš, apžēlojies par mums.
Kristu, kas ir Ķēniņš – Pestītājs, apžēlojies par mums.
Kungs, kas ir Mīlestība, apžēlojies par mums.
I lasījums (Is 50, 4-7)
Šodien mēs atkal lasām par Dieva Dēla – Mesiju – paklausību. Viņa vārdi par Tēvu, mierinājuma, gaismas un patiesības vārdi izraisīja daudzos naidu, jo Kristus gaismā kļūst redzams, kāda tumsa ir mūsu sirdīs. Protams, vieglāk iznīcināt gaismu nekā cīnīties ar tumsu. Dieva Dēls saprot, cik smags ir grēks – un tieši tāpēc Viņš pārnes pazemojumus un nāvi ar mīlestību, zinot, ka nepaliks kaunā.
Psalms 22(21)
II lasījums (Fil 2, 6-11)
Uz ko mēs spējīgi mīlestības dēļ? Uz daudz ko. Mēs varām izdarīt daudz dažādus labus darbus un uzvarēt daudz ienaidnieku... Bet tas viss nebūs mīlestības dēļ, bet sevi dēļ – paaugstināties, pievērst uzmanību, saņemt apkārtējo mīlestību. Bet Kristus parāda Savu mīlestību nevis ar uzvaras darbiem, bet pašuzupurēšanos. Ne ar paaugstinājumu, bet pazemojumu. Lūk, kā Dievs uzdod jautājumu: „No kā tu vari atteikties tā dēļ, kuru mīli, ko tu vari atdot viņa dēļ? Un patiesa Kristus mīlestība parāda, ka Viņš atdod patiesi visu.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs 26, 14-27, 66
Šis fragments ietver daudzus aprakstus: Jūdas un Pētera nodevība, Jēzus ciešanas un nāve. Bet visdramatiskais moments šajā aprakstā ir dialogs starp Jēzu un Viņa nodevēju. Jēzus runāja par nodevību, un apustuļi nepārliecināti sevī, ar bailēm un cerību jautāja: „Vai ne es?” Tādā reakcija ir saprotama un paskaidrojama, bet nav saprotams nodevēja jautājums: „Vai ne es?” Ar šo jautājumu Jūda pārbauda Jēzu. Vai varēs Mācītājs, kurš redz cilvēka sirdis, uzzinās to, kas doma Viņu nodod varai? Viņš saņem pierādījumu, ka Mācītājs zina, un nedzen viņu prom. Dod pēdējo iespēju, iespēju nožēlot. Bet lai Jūda nožēlotu, viņam jāiemīl Jēzu nekā līderi, pat nekā Mesiju, bet kā cilvēku. Bet tādas mīlestības viņam nebija pret Jēzu. Un tad viņš kļūst par nodevēju – Mācītāja un Baznīcas nodevēju.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Kungs, piedod mūsu klusēšanu, kad jārunā. Piedod par tukšiem vārdiem, kad jārīkojas. Piedod, kad sajaucam Tavus vārdus ar savu gudrību. Piedod, ka no sirds kalpojam tikai tiem, kas ir mums patīkami. Piedod mūsu viduvējību, piedod mīlestības un nesavtības trūkumu. Piedod mūsu parādus, kā mēs piedodam mūsu parādniekiem, un iemāci mūs piedot, neizjūtot pazemojumu. Kungs, piedod mūsu lūgšanu sīkumainību. Piedod par klusumu, kad gaidi sajūsmas vārdus. Piedod tukšo pļāpāšanu, kad Tu gaidi sirds atvēršanu klusumā, sirdi, pilno ar slāpēm pēc Tevis un cerības. Kungs, iemāci mūs lūgties – lai saka sirds Sirdij, lai sagaida sirds no Sirds, lai mīlestība, kas piepilda Tavu sirds, ienāk mūsu sirdīs un no turienes – uz pasauli.
Mises noslēgums un vadlīnija
Piedodiet saviem ienaidniekiem un visiem, kas jūs nodeva, piedodiet viņiem viņu parādus un Dievs atalgos jūs.