2014.gada 18. aprīlī - Lielā Piektdiena, Kunga ciešanu un nāves piemiņas diena
Vadlīnija: Esiet drosmīgi un dariet stipras savas sirdis jūs visi, kas cerat uz To Kungu! (Ps 31,25)
Ievads: Šodien mēs atceramies Kunga Jēzu ciešanas un nāvi uz krusta, ka Viņš to visu panesa bez pārmetumiem pret savām slepkavām Savas mīlestības dēļ pret mums.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, kas ir patiesības Dievs, apžēlojies par mums.
Kristu, kas bija paklausīgs līdz nāvei, apžēlojies par mums.
Kungs, kas esi žēlsirdīgs pret mums visiem, apžēlojies par mums.
I lasījums (Is 52, 13-53, 12)
Pirmajā lasījumā pravietis Īsajā pravieto par Dieva Dēlu, ka Viņš paņems uz Sevi mūsu slimības un grēkus, cietis un atdos Savu dzīvību par mums, jo mēs kā avis staigājam katrs par savu ceļu, un Dievs mūsu dēļ uzliks uz Viņu mūsu grēkus.
Psalms 31 (30)
II lasījums (Ebr 4, 14-16; 5, 7-9)
Otrajā lasījumā apustulis Pēteris mums saka, ka Jēzus Kristus, Dieva Dēls, ir liels augstais priesteris, kas spēj just līdzi mūsu vajadzībām. Viņš ir palicis par mūžīgo pestīšanas gādnieku visiem, kas Viņam paklausa.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis 18, 1-19, 42
Šajā fragmentā mēs redzam, ka Kristus negaida, kad Viņu atradis, bet Pats iznāk uz priekšu karavīriem no vietas, kur Viņš lūdzas. Kungs bija mierīgs, jo zināja, kas ar Viņu būs. Kristus pieprasa, lai karavīri neaiztiktu Viņu mācekļus, jo viņi vēl nebija gatavi ciešanām, viņiem vajadzēja turpināt Viņu darbu.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Jēzu, Neizsīkstošais Žēlastības avots, kurš ar vispilnīgāko Mīlestības žestu teici no krusta: “Man slāpst!”, ciezdams cilvēces pestīšanas slāpes. Es lūdzu Tevi, mans Pestītāj, iededzini mūsu sirdīs vēlēšanos tiekties pēc pilnības visos mūsu darbos un apslāpē mūsu miesas kārības un pasaulīgo ilgu kvēli.
Jēzu, sirds maigums, gara sajūsma, etiķa un žults rūgtuma dēļ, ko Tu baudīji uz krusta mīlestībā uz mums dāvini mums žēlastību pienācīgi saņemt Tavu Vissvētāko Miesu un Asinis mūsu dzīves laikā un nāves stundā, lai Tās varētu kalpot kā zāles un mierinājums mūsu dvēselēm.
Jēzu, Karaliskais tikums, prāta prieks, atgādini sāpes, ko Tu izcieti, kad iegrūsts rūgtuma okeānā, nāvei tuvojoties, pazemots, jūdu varmācīgi mocīts, Tu skaļā balsī iesaucies, ka esi sava Tēva pamests: Mans Dievs, Mans Dievs! Kādēļ Tu mani esi atstājis?”
Caur šīm ciešanām es lūdzu, mans Pestītāj, nepamet mani manās nāves briesmās un sāpēs.
Jēzu, spēcīgais Lauva, nemirstīgais un neuzvaramais Karali, atceries sāpes, ko Tu izcieti, kad visi Tavi spēki, gan garīgie, gan fiziskie bija pilnīgi izvārdzināti, Tu nolieci galvu, sacīdams: “Tas ir piepildīts!”. Caur šīm mokām un postu, es lūdzu Tevi, Kungs Jēzu, apžēlojies manā nāves stundā, kad mans prāts būs pilnīgi nomocīts un mana dvēsele cietīs.
Jēzu, Vienīgais Tēva Dēls, Viņa substances (būtības) Greznums un Attēls, atceries vienkāršo un pazemīgo Tavas dvēseles nodošanos Mūžīgajam Tēvam, sakot: “Tēvs, Tavās rokās es nododu savu garu!”.
Ar Tava ķermeņa mocībām un sirds sāpēm Tu atvēri žēlastību, lai mūs izpirktu. Tu izdzisi ... Caur šo dārgo nāvi, es lūdzu Tevi, svēto Karali, atbalsti un palīdzi man pretoties ļaunajam, miesai un pasaulei, lai miris pasaulei es varētu dzīvot vienīgi Tev. Es lūdzu Tevi, manā nāves stundā pieņem mani, svētceļnieku un trimdinieku, kas atgriežas pie Tevis.
Mīļais Jēzu! Pārdur manu sirdi, lai manas nožēlas asaras un mīlestība būtu maize dienu un nakti, lai es pilnīgi atgrieztos pie Tevis, lai mana sirds būtu Tavs nemitīgais mājoklis, lai mana atgriešanās būtu Tev patīkama un manas dzīves beigas būtu tik cildināmas, ka es varētu iegūt debesis un tur kopā ar svētajiem slavētu Tevi mūžīgi. Āmen.
(sv.Brigita no Zviedrijas)
Mises noslēgums un vadlīnija
Šodien pavadi dienu dvēseles klusumā, neko no Dieva neprasi, esi pateicīgs par visu.