2014. gada 27. aprīlī - 2. Lieldienas svētdiena, Dieva Žēlsirdības svētki
Vadlīnija: Kungs cel manu dvēseli ar vien tuvāk sev, Tavu Mīlestības ceļu ejot Tavā Žēlsirdībā.
Ievads: Šīs dienas liturģija mūs aicina piedalīties, kā arī dalīties ar visām žēlastībām, ko katru dienu mēs saņemam no Dieva.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, kas esi pasaules Miers, apžēlojies par mums.
Kristu, kas esi Dzīvības avots, apžēlojies par mums.
Kungs, kas esi Mīlestības pilnība, apžēlojies par mums.
I lasījums (Ap. 2, 42-47)
Apustuļu darbu grāmatas fragmentā tiek likts akcents uz maizes laušanu – Svētā Mise, lūgšana, sanākšanu kopā un to ka ticīgajiem viss bija kopīgs. Pastāvot apustuļu mācībā ikdienu mūsu sirdis gavilēs pieņemot visu ko Dievs dāvā. Katram cilvēkam ir kāda sāpe, vai tā būtu slimība, kāda mīļa cilvēka ,,nē Jēzum”, to visu vajag uzticēt Dievam, lai tas viss ir mūsu kopīgais.
Psalms 118 (117)
II lasījums (1.Pēt 1, 3-9)
Apustuļa Pētera 1 vēstulē tiek pateikta dzīva patiesība, ka mums ir cerība, jo Dievs ir visu labais Tēvs, kas savā Tēva Mīlestībā mums dāvājis Jēzus Kristu augšāmcelšanos no miroņiem, kas arī ir mūsu augšāmcelšanās, ko saņēmām no Dieva, lai kļūti svēti un būtu mūžīgi Dieva klātbūtnē.
Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 20, 19-31)
Svētais Jānis raksta par nozīmīgu notikumu, kā Jēzus atnāk mācekļu vidū un runā ar viņiem, šī atnākšana nebija parasta, jo telpa, kurā mācekļi atradās bija aizslēgta. Mācekļu vidū nebija Toms, kurš vēlējās redzēt pats savām acīm Jēzu, jo citādi neticēja. Jēzus nāk vēl reiz, durvis ir aizslēgtas, Jēzus pats lūdz Tomam aplūkot viņa rētas. Šajā apmeklēšanas laikā Jēzus ierodoties pie mācekļiem sacīja, Miers jums! Jēzus ir vienīgais, kas var dod mums mieru, šajā skrejošajā pasaulē, un mēs varam būt laimīgi, priecāties par tām dāvanām, kas mums ir atstātas, lai mēs nepagurstoši iet Svētuma ceļu.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Kungs, es vēlos, lai Tava žēlsirdība mani pilnīgi pārveido un kļūst pat dzīvu Tevis atspulgu manī. Lai Tava neizsmeļamā žēlsirdība plūst caur manu dvēseli un sirdi uz tuvāko. Palīdzi man, Kungs, lai manas acis ir žēlsirdīgas, lai es nekad neturu aizdomās un netiesāju pēc ārienes, bet gan ieraugu skaisto sava tuvākā dvēselē un dodos viņam palīgā. Palīdzi man, Kungs, lai manas ausis ir žēlsirdīgas, lai es noliecos pretī tuvākā vajadzībām un nepalieku vienaldzīgs pret viņa sāpēm un vaidiem. Palīdzi man, Kungs, lai mana mēle ir žēlsirdīga, lai nekad par savu tuvāko nerunāju ļaunu, bet gan, lai katram man atrodas mierinājums un piedošanas vārds. Palīdzi man, Kungs, lai manas rokas ir žēlsirdīgas un pilnas labu darbu, lai es protu savam tuvākajam darīt labu un uzņemties smagākos un nepatīkamākos pienākumus. Palīdzi man, Kungs, lai manas kājas ir žēlsirdīgas steigties savam tuvākajam palīgā, pārvarot pašas nogurumu un kūtrumu. Lai mana patiesā atpūta ir kalpot savam tuvākajam. Palīdzi man, Kungs, lai mana sirds ir žēlsirdīga, lai es pati izjūtu tuvākā ciešanas. Lai Tava žēlsirdība mājo manī, Kungs. Ak, mans Jēzu, pārveido mani Tevī, jo Tu vari visu. Ak, asins un ūdens, kas izplūdāt no Jēzus Sirds kā žēlsirdības straumes mūsu dēļ, - es uzticos jums. Jēzu, es uzticos Tev! (Svētā Faustīne)
Mises noslēgums un vadlīnija
Kļūsim redzīgāki, neizliksimies par akliem, ja kādam brālim vai māsai vajag palīdzību.