2014. gada 4.maijā - 3. Lieldienu svētdiena

Psaltērija III nedēļa

Vadlīnija: Tu piepildi mani ar prieku Sava vaiga priekšā, un jaukas, svētības pilnas dāvanas pie Tavas labās rokas ir mūžīgi.

Ievads: Šīsdienas liturģija aicina iedziļināties Jēzus patiesajā misijā un tās nozīmē mūsu dzīvēs. Lūgsim Dievu, lai mums tāpat kā Emausas mācekļiem Euharistijas laikā atveras acis atpazīt Jēzu Kristu kā Pestītāju.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas esi Cerības avots, apžēlojies par mums!
Kristu, kas esi Augšāmcelšanās prieks, apžēlojies par mums!
Kungs, kas esi Miera devējs, apžēlojies par mums!

I lasījums (Ap 2, 14.22-33)

Pirmajā lasījumā svētais apustulis Pēteris atklāj izraēliešiem, ka krustā sistais un augšāmcēlies Kristus ir tas pats Mesija, par kuru ir runājis ciltstēvs Dāvids un pravieši. Arī mēs esam aicināti pārvērtēt mūsu izpratni par Jēzu un arī kādu godu Jēzum Kristum mēs atdodam ikdienā.

Psalms 16 (15)

II lasījums (1 Peter 1, 17-21)

Otrajā lasījumā svētais apustulis Pēteris pievērš mūsu uzmanību uz mūsu katra dzīves nozīmīgumu. Mūsu aplamās dzīves ir atpirktas ar visdārgākajām Jēzus asinīm. Un šādā veidā katra cilvēka dzīve iegūst augstu vērtību, tāpēc esam aicināti bijībā pavadīt mums dāvāto trimdas laiku uz zemes.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (Lk 24, 13-35)

Šajā evaņģēlija fragmentā Jēzus atklājas Emausas mācekļiem un izskaidro, kā Viņš piepildīja pravietojumus, kas vēstīja par Viņa nākšanu, ciešanām pie krusta un augšāmcelšanos. Iespējams, arī mums ir radies maldīgs priekšstats par to, kas ir Jēzus un kāda ir Viņa loma pasaulē, tāpēc centīsimies labāk iepazīt Dieva dēlu, īpaši lasot un klausoties Svētos Rakstus.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Runāt ar Tevi, Kungs – tā ir manas sirds svētlaime, Tevī atrodu visu, ko vēlās mana sirds. Tava gaisma apskaidro manu pratu un dara viņu par spējīgu uz vairāk dzīļāko Tevis izpratni. Šeit uz manu sirdi tiek izlieta žēlastību straume, šeit mana dvēsele smeļas mūžīgo dzīvi. Ak, mans Radītājs un Kungs, bez visām dāvanām Tu viens atdod man Pašu Sevi un cieši savienojies ar Savu niecīgo radījumu. Par Tavu neaptveramo labumu es Tevi cildinu, Radītājs un Kungs, ar visu savu sirdi un visu dvēseli, un kaut mans cildinājums ir niecīgs un nenozīmīgs, es esmu mierīga, jo saprotu, ka Tu zini: kaut slavinājums nav cienīgs, bet ir patiess ... (Svētā Faustīne)

Mises noslēgums un vadlīnija

Apņemsimies sākot ar šodienu ikdienas veltīt noteiktu laiku Svētajiem Rakstiem, mēģinot labāk iepazīt Dieva būtību.