2014. gada 1.jūnijs

7. Lieldienas svētdiena, Psaltērija VII nedēļa

Vadlīnija: Uzklausi, ak, Kungs, manu balsi, kad es saucu, esi man žēlīgs un atbildi man!

Ievads: Šīsdienas liturģija aicina ticēt cilvēces Pestītājam, kas ir kopā ar mums līdz pasaules beigām. Lūgsim Dievu, lai mums atveras, lai mēs varētu atrast Dieva Vaigu.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas ir manas dzīves patvērums, apžēlojies par mums!
Kristu, kas ir mans gaišums un mana pestīšana, apžēlojies par mums!
Kungs, kas apskaidro mūsu prātus un sirdis, apžēlojies par mums!

I lasījums (Ap 1, 12-14)

Pirmais lasījums mums vēsta par notikumiem pēc Jēzus Debeskāpšanas, ka apustuļi esot gaidīšanas stāvoklī: viņi jau neredz augšāmcelto Kungu un vēl nedzīvo ar Viņa klātbūtni, kura atvērsies, kad viņi „pieņems Svētā Gara spēku”. Viņu stāvoklis ir līdzīgs mūsējam. Mēs nekad neredzējām Kungu Jēzu, un kas attiecās uz Svēto Garu, tad mēs bieži dzīvojam ar kaut ko, tikai ne ar Viņa Garu mūsos. Un šeit mums ir ļoti svarīgi, kā nodzīvoja apustuļi šīs desmit dienas. Vēlreiz pārlasot šīs rindas, mēs atrodam to ceļu, pa kuru mums jāiet, ja mēs arī vēlamies Svētā Gara palīdzību, ko solīja Jēzus dot katram ticīgajam. Vispirms, tas ir centīgas lūgšanas ceļš, pēc tam kopīgas mīlestības ceļš pret tuvākiem.

Psalms 27 (26)

II lasījums (1 Pēt 4, 13-16)

Otrajā lasījumā apustulis Pēteri atbild uz jautājumu, kuru mēs bieži uzdodam: kā dzīvot ka kristietim? Kā var ievērot baušļus? Atbilde ir ļoti vienkārša. Jābūt gataviem pārbaudījumiem, būt nomodā un, galvenais, pilnīgi paļauties uz Dieva žēlastību. Par to arī runāja svētā Terēze no Lizjē: bezgalīga paļaušana – tas ir ceļš uz Valstību, kas ir sasniedzam katram. Visu ieliekot uz Viņa žēlastību, patiesi var dzīvot Viņa gaismā, bet tikai ja mēs paši to gribēsim un patiesi atklāsim Viņam savu sirdi, zinot, ka Viņš var izdarīt visu – un to, kas nav iespējams mums...

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 17, 1-11a)

Šodien mēs lasām fragmentu no Kunga Jēzus Kristus lūgšanas, kuru Viņš pacēla uz debesīm pēdējās tikšanās laika ar apustuļiem. Kungs runā par Savu godību, kura Viņam bija pirms pasaules radīšanas, tas ir, mūžīgi. Kungs runā par Savas varas pilnību, vēršoties pie Tēva ar vārdiem „Un viss, kas ir Mans, tas ir Tavs” un tas ir mūsu ticības arguments uz vienotību, Tēva un Dēla vienlīdzība.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Labais Dievs, Tevi lūdzam ieiet mūsu sirdsapziņas mājā, lai attīrītu mūsu sirdis no farizeja darbiem un sliktām domām, kas sarauj un sagrauj mūsu dvēseli. Kungs, atjauno mūsu prātā mieru un klusumu, pabaro ar Savas gribas maizi, lai mēs būtu cienīgi atnākt pie Tevis. Āmen. (Sv. Antonijs no Padua)

Mises noslēgums un vadlīnija

Šodien padomājiet, vai jūs dzīvojat kā kristietis, tā, kā aicināja dzīvot Kristus? Ja nē, izlabojiet kaut vienu netikumu savā dzīvē.