2014.gada 15.jūnijs - Trīsvienības Svētki
Vadlīnija: Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.
Ievads: Šodien mēs svinam Trīsvienības svētkus un šīsdienas liturģija mūs aicina ar patieso ticību pazīt mūžīgas Trīsvienības godību un godāt Dievišķo Personu vienotību Viņu varenībā.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, Tavs Vārds ir radījis visu, apžēlojies par mums.
Kristu, kas esi Kungs un Valdnieks, apžēlojies par mums.
Kungs, kas esi Mīlestības Gars, Tēva un Dēla vienība, apžēlojies par mums.
I lasījums (2 Moz 34, 4b-6.8-9)
Tuvums Dievam visu pārveido. 40 dienas un naktis Mozus runāja ar Dievu un visu šo laiku neēda un nedzēra. Un piepildījās ar kaut kādu spēku, ka viņa sēja sāka spīdēt ar stariem, jo Dievs runāja ar viņu. Klausoties Dievu, viņš piepildījās ar dzīvi. Izpildot Viņa gribu, pierakstīja baušļus uz divām akmens plāksnēm, viņš saņēma un ēdienu un dzērienu. Dievs viņam nostājās priekšā un atklāja Savu Vārdu.
Psalms Dan 3
II lasījums (2 Kor 13, 11-13)
Otrajā lasījumā apustulis Pāvels mūs aicina priecāties, būt pilnīgiem, iepriecināties savā starpā, būt vienprātīgi, turēt mieru. Ja mēs to darīsim, tad Dieva mīlestības un miera būs kopā ar mums.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 3, 16-18)
Dieva Dēla atnākšana šajā pasaulē – nav Dieva dusmu izpausme, bet gan mīlestības izpausme. Šodienas fragmentā Jēzus runa, ka Dievs nesūtīja Savu Dēlu, lai tiesātu, bet lai izglābtu. Bet tajā paša laikā pats Dieva Dēla atnākšanas fakts – jau ir tiesa, jo Viņš ir gaisma. Šajā gaismā ir redzams galvenais: cilvēka sirdis. Kamēr Viņa nebija blakus, varēja domāt, ka viss ir normāli, varēja teikt, ka mīli Dievu un turpināt dzīvot, kā bija ērtāk. Kad Viņš ir blakus – vairāk nav vietas mēļiem. Tieši tāpēc bija grūti Viņu pieņemt tiem, kas Viņu redzēja Viņa zemes dzīves laikā – seju pret seju. Mēs ticam, neredzot Viņu. Tikai jautājums ir tāds, ko mums nozīmē Viņa gaisma: dzīvi un prieku vai atmaskošanu? Vai mēs patiešām vēlamies tikties ar Viņu? Jālūdzas, lai Viņa gaisma apgaismotu mūsu sirdis, lai Viņš kļūtu par mūsu dzīvi.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Ak, Dievs, noliecos Tava priekšā: Tu – gudrība, kas mani apgaismo, Tu – griba, kura dāvā man gribu. Tu – spēks, kas mani rada. Tu – žēlastība, kas mani paceļ, Tu – balss, kas sauc mani, Tu – Vārds, kas man saka.
Tu – labums, kas tiek man dots, Tu – žēlsirdība, kura man piedod, Tu – mīlestība, kas pārņem mani. Tu – Gars, kas atdzīvina mani, Tu – paredzēšana, kas vada mani, Tu – miers, kas mani piepilda, Tu – svētums, kas mudina mani, lai man nebūtu ne miera, kamēr es neieraudzīšu Tevi. Ak, Dievs, noliecos Tava priekšā.
Mises noslēgums un vadlīnija
Paskatieties uz savu sirdī, ko jūs tur redzat: gaismu vai tumsu? Virzieties uz gaismu, attīriet savu sirdi no visiem traipiem!