2014. gada 22. jūnijs - Kristus Vissvētās Miesas un Asins svētki
Vadlīnija: Teiciet To Kungu! Tiešām, jauki ir slavēt mūsu Dievu, šī slava ir mīlīga, piemērota un skaista.
Ievads: Šodien mēs svinam Euharistijas svētkus. Kristiešiem Euharistija ir pasaules centrs. Euharistija ir viss, patiesi viss, jo Euharistija ir Jēzus. Tā ir dzīvais, darbojošies Jēzus, „patiesā debessmaize" (Jņ 6:32), kurā Tēvs ikvienam cilvēkam - visos laikos un visās vietās - personīgi dāvina savu Dēlu. Šīsdienas liturģija mūs aicina lūgt Dievu, lai Viņš palīdzētu mums godināt šo svēto noslēpumu.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, kas ir Mūsu varenais Dievs, apžēlojies par mums.
Kristu, kas ir Dzīvības Maize, apžēlojies par mums.
Kungs, kas ir Baznīcas dvēsele, apžēlojies par mums.
I lasījums (5 Moz 8, 2-3. 14b-16a)
Pirmajā lasījumā Mozus mūs aicina atcerēties Dievu, kas vada mūs visu dzīvi, ka Viņš deva visu, ka mums ir uz šis zemes, lai mēs neteiktu, ka esam sasnieguši visu un neviens mums nepalīdzēja.
Psalms 147b
II lasījums (1 Kor 10, 16-17)
Ko nozīmē „viena maize”? Maize tiek ražota no kviešu graudiem, bet graudi nogatavojas no daudzām vārpām. Cik graudu ir šajā maizē, ko mēs šodien ēdam brokastu laikā? Tik daudz graudu ir vienā maizes gabalā. Apustulis Pāvels runa, ka mēs esam līdzīgi graudiem, esam dažādi, nākam no dažādām vietām un tautām, savienojamies Baznīcā. Mēs pieņēmām maizi, tā ieiet mūsos un mūsu ķermeņi kļūst savienoti. Vai parasts ēdiens var mūs iekšēji izmanīt, lai mēs kļūti vienoti? Parasts ēdiens – nē, nevar, bet šeit runa nav par parasto ēdienu, Kunga ēdienu, un šī maize – Euharistijas maize, Kristus Miesa, Mūs savieno Kristus Miesa viena ķermenī – Baznīcā.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 6, 51-58)
Šajā fragmentā Jēzus mums saka, ka Viņš esot dzīva maize, kas nākusi no debesīm, un kas neēdīs šo maizi un nedzers Viņa asinis, nedzīvos mūžīgi. Bet tos, kas to dara, Viņš uzcels no miroņiem pastarā dienā.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Tava Euharistija ir veldzes un prieka avots manai ikdienas dzīvei. Piedaloties lūgšanā un apustuliskajā darbā, es vairs nejūtos kā cīnītājs, kas darbotos vienīgi pienākuma pēc un paļautos tikai uz saviem spēkiem. Mana kristieša dziļākā būtība ir sastapt patiesi Tevi Tavā reālajā klātbūtnē, maizes un vīna ārējo zīmju veidā. Ir prieks ne tikai sarunāties ar Tevi, bet vēl vairāk: Tevi redzēt, zināt, ka Tu esi šeit un ar savu Euharistiju turpini savu iemiesošanos mūsu vidū.
Mises noslēgums un vadlīnija
Pieņemiet Jēzu savā sirdī un nesiet Viņa Gaismu citiem cilvēkiem!