2014. gada 6.jūlijs
Parastā liturģiskā laika 14.svētdiena, Psaltērija XIV nedēļa
Vadlīnija: Liels ir Tas Kungs un augsti teicams, neizdibināma ir Viņa varenība. (Ps 145, 3)
Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina atbrīvoties no grēka verdzības, lai iegūtu mūžīgo prieku.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, žēlsirdīgais Tēvs, apžēlojies par mums.
Kristu, mūsu patvērums, apžēlojies par mums.
Kungs, žēlastību dalītājs, apžēlojies par mums.
I lasījums (Cah 9, 9-10)
Pirmajā lasījumā Kungs runa, ka iznīcinās kara ratus un kara zirgus, salauzis ieročus… Atnāks pasaules laiks – tāda pasaule, kad ieroči vairs nebūs vajadzīgi. Kungs ne tikai piedāvās atlikt ieročus malā, bet Viņš iznīcinās visus vardarbības ieročus. Viņā Valstībā nebūs no kā aizsargāties. Viņa pasaule ir stiprākā par naidīgumu, un pati Viņa atnākšana lauž parastās uzbrukuma – aizsardzības shēmas. Viņš atņem iespēju uzbrukt un aizsargāties – un māca pieņemt un mīlēt.
Psalms 145 (144)
II lasījums (Rom 8, 9.11-13)
Otrajā lasījumā apustulis Pāvils saka, ka miesa ir grēcīga pēc savas būtības - tāds ir visums likums. Tāpēc iznīcināt grēka un dievišķas dabas pretestību cilvēkā var tikai patiess brīnums. Un tāds brīnums ir Dieva dzīve tos, kas atklāj Viņam savas sirdis. Un ja tas notiek, tad viss mainās. Un, ja Kristus ir mūsos, tad miesa ir mirusi grēkam, bet gars ir dzīvs taisnībai.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 11, 25-30)
Šajā fragmentā Jēzus aicina ņemt krustu un mācīties no Viņa, jo Viņš ir lēnprātīgs un pazemīgs. Ja mēs to darīsim, tad atradīsim atvieglojumu savām dvēselēm.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Tev, Kungs Jēzu Kristu,
Ir mūžīga slava un gods.
Par to, ka sūtīji Savu Svēto Garu Tavu mācēkļu sirdīs
Un dāvāji viņiem pieaugt Dieva bezgalīgajā mīlestībā.
Esi cildināms,
Pieņem godības un pateicības mūžīgas dziesmas,
Jēzu, mans Kungs,
Kas valda Debesu Valstībā savā Dievišķajā cēlumā,
Mājojot tur Savā Svētajā,
No Jaunavas Marijas pieņemtajā miesā.
(Sv. Brigita)
Mises noslēgums un vadlīnija
Atceries katru mirkli savas dzīves, ka bez nožēlas, nevar būt arī piedošanas.