2014.gada 20.jūlijs

Parastā liturģiskā laika 16.svētdiena, Psaltērija XVI nedēļa

Vadlīnija: Redzi, Dievs ir mans palīgs, Tas Kungs ir tas, kas uztur manu dvēseli! (Ps 54, 6)

Ievads: Kungs, esi žēlsirdīgs pret saviem kalpiem un ielej viņos Savu žēlastību, lai viņi varētu ievērot Tavus baušļus, pilnveidot savu garīgumu un sasniegt Debesu Valstību.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Tu esi liels un dari brīnumus, apžēlojies par mums.
Kristu, Tu esi varenais Dievs, apžēlojies par mums.
Kungs, Tu esi bagāts žēlastībā visiem, kas Tevi piesauc, apžēlojies par mums.

I lasījums (Gudr 12, 13. 16-19)

Pirmajā lasījumā Gudrais saka: „Tavs spēks ir taisnības sākums, un to, ka Tu valdi pār visiem, dot Tev iespēju saudzēt visus”. Lūk, Dieva loģika, bet ne cilvēka. Spēks kā taisnības sākums. Mums spēks – tas ir likums darīt visu, ko mana kreisā kāja gribēs! Bet Viņa spēks – taisnības sākums, kuru Viņš izmanto tikai labumam. Viņa valdība par visumu nav terors, bet rūpes. Un mēs, Viņu, radības, - neesam Viņam sveši. Tieši tāpēc Viņš saudzē visus, jo katrs ir dārgs un vērtīgs Viņa acīs.

Psalms 86 (85)

II lasījums (Rom 8, 26-27)

Dievs mīl mūs vienmēr, visu laiku, neatstājot pat uz mirkli. Un nekas „nevar mūs nošķirt” no Viņa mīlestības. Ārpus – nekas. Nekāda cita radība, pat ne skumjas. Tikai grēks. Grēks – var. Mēs paši varam. Dievs deva mums brīvību, tajā skaitā brīvību atteikties no Viņa, no Viņa mīlestības un piedošanas. Tēvs DaniēlsAnžsrakstīja: „Grēks – mīlestības īssavienojums”. Mēs sākam pretoties Dieva mīlestībai, kad izdarām grēku, mēs attālināmies no tās – kad atsakāmies lūgt piedošanu. Dievs var piedot visu, visu, ko mēs nožēlosim. Viņš dod mums spēku piedot un lūgt piedošanu. Viņš dod mums spēku mainīties. Viņš mīl mūs un vienmēr pieņem mūs. Tikai mēs paši varam atteikties no Viņa, Viņš dod mums tādu brīvību. Un tad mēs sitam iekšā kārtējo naglu Viņa atvērtajās rokās, kuras ir vērstas pret mums.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 13, 24-43)

Šīsdienas lasījums ietver dažas līdzības par Valstību, starp kuriem izceļas līdzība par kviešiem un par nezālēm. Šīs līdzības jēga, kuru paskaidroja Pats Jēzus, apvieno skaidrojumus par tiem garīgiem procesiem, kuri rit pasaulē arī šodien un beigsies tikai tad, kad Pestītājs atgriezīsies.

Līdzība par kviešiem un nezāli atgādina mums par to, ka vēsture jau ir beigusies ar Mesijas atnākšanu šajā pasaulē; šodien mēs dzīvojam jau ne iepriekšējā vēsturē, bet pasaules beigās, atverošās Valstības laikmetā, kaut mēs nezinām, kad tas beigsies.

Jaunās kviešu atvases ne vienmēr ir viegli atšķirt no nezālēm. Bet Dievs zina katru cilvēka sirdi, vai Viņš var kļūdīties? Patiesībā viss ir otrādi. Dievs katram dod iespēju parādīt sevi līdz beigām. Pasaules beigās atnāks ne tad, kad Dievam apniks gaidīt, bet tad, kad nav jau ko gaidīt. Un tad sāksies pļaujas laiks. Un tā nozīme, Valstības laiks.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Mūsu Dievs, neizsmeļamais visā labuma avots, Tevi mēs godinām par Tavas mīlestības dāvānām. Dāvā mums žēlastību klausīties Tavus vārdus ar uzmanību un cieņu, un ar patiesām vēlēšanām saņemt to, ko tie apsola, un izpildīt to, ko tie pavēl. Iespiež Savus vārdus ne tikai mūsu prātā, bet arī sirdī. Un ar Svēto Garu pārveido mūs pēc Tava Dēla tēla tā, lai mēs varētu redzēt Tavu godību skaidrā Evaņģēlija apogulī. (Benedikts Pikte).

Mises noslēgums un vadlīnija

Lūdzieties šodien par tiem cilvēkiem, kuri ir iekrituši grēkā, lai Dievs palīdzētu viņiem atgriezties!