2014. gada 7. septembris

Parastā liturģiskā laika 23. svētdiena, Psaltērija XXIII nedēļa

Vadlīnija: Viņš ir mūsu Dievs, un mēs esam Viņa tauta, avis, ko Viņa roka gana. Šodien uzklausiet Viņa balsi!

Ievads: Šīsdienas liturģija aicina pielūgt Kungu, mūsu Radītāju un lūgt Dievu, lai viņš palīdzētu iegūt ticīgiem Kristu patieso brīvību un mūžīgo mantojumu.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Mūsu Radītājs, apžēlojies par mums.
Kristu, Pasaules Pestītājs, apžēlojies par mums.
Kungs, Miera Avots, apžēlojies par mums.

I lasījums (Ecēh 33, 7-9)

Pirmajā lasījumā Dievs runā ar pravieti, aicinot Viņu sludināt Dieva Vārdu cilvēkiem. Dieva dāvana, pirmkārt, ir atbildība. Dieva saka pravietim, ka nedrīkst tikai klausīt Dieva Vārdu un noklusēt. Ja Dievs pravietim ir devis dzirdēšanas dāvanu, tad informācija nedrīkst būt atlikta maliņā. Pravieša uzdevums – precīzi nodot Dieva vārdus. Kad Vārds ir pateikts, jau pats cilvēks ir atbildīgs par savu rīcību.

Psalms 95 (94)

II lasījums (Rom 13, 8-10)

Svētais apustulis Pāvils mūs aicina nebūt par parādniekiem nekādās lietās, izņemot savstarpējo mīlestību. Aicina mīlēt citus kā sevi pašu. Arī runā par mīlestības nozīmi cilvēku starpā. Mīlestība nedara cilvēkiem ļauna.

Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (18, 15-20)

Kungs saka par lūgšanu, ka Debesu Tēvs zina visas mūsu vajadzības, bet mums jāmeklē Viņa Valstību un jālūdz “lai notiek Tavs prāts”.

Kunga vārdos principiāli ir svarīgas divas lietas. Pirmkārt, Viņš runā par mūsu cilvēcisko harmoniju viens ar otru. Un tas ir tik svarīgi, ka Dievs sola noteikti sadzirdēt cilvēku kopīgo lūgšanu. Kristieši ļoti vērtē Baznīcu, jo tieši šeit mēs lūdzam kopā, un katrs var piedalīties ar lūgšanu citu cilvēku vajadzībās. Otrkārt, Kungs saka par Savu klātbūtni. Uz jautājumu „Kur ir Dievs?” vai „Kur ir Debesu Valstība?” Evaņģēlijs dod mums vienkāršo atbildi, tur, kur cilvēki piekrīt būt kopā, dalīt cits cita dzīvi un vajadzības.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Es Tevi piesaucu, mans Dievs, izrunāju Tavu svēto Vārdu, bet nekad nevaru Tevi aptvert.
Kungs, mans Dievs, Tu esi vairāk pār mūsu vārdiem.
Tu esi klusāks pār mūsu klusumu.
Un dziļāks, nekā mūsu domas.
Un augstāks pār jebkādiem sapņiem.
Dievs Visspēcīgais, tik varenais un tuvs, dāvā dzīvo sirdi un atjauno acis, lai atrastu Tevi un lai mēs Tevi uztvertu, kad Tu nāc pie mums.

(Svētais Francisks no Sales)

Mises noslēgums un vadlīnija

Klausieties Dieva balsi savā sirdī, pasakiet Dievam „Jā” un mēģiniet izmainīt savu dzīvi!