2014. gada 28. septembris

Parastā liturģiskā laika 26. svētdiena, Psaltērija XXVI nedēļa

Vadlīnija: Tas Kungs ir laipnīgs un taisns, tāpēc Viņš atgriež grēciniekus uz pareiza ceļa. Pazemīgos Viņš vada Savā taisnībā, un tiem, kas pazemoti, Viņš māca Savu ceļu.

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina lūgt no Dieva žēlastību, lai varētu kļūt par debesu svētības līdzdalībniekiem.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Mūsu Aizstāvis, apžēlojies par mums.
Kristu, Visu ticīgo dārgums, apžēlojies par mums.
Kungs, cilvēku siržu pārbaudītājs, apžēlojies par mums.

I lasījums (Ecēh 18,25-28)

Šajā lasījumā ir teikts, ja grēcinieks atsakās no savas iepriekšējas dzīves un dara taisnīgos darbus, tad pie dzīves atgriezīsies viņa dvēsele. Viņš dzīvos un nenomirs.

Psalms 25 (24)

II lasījums (Fil 2, 1-11)

Apustulis Pāvels runa par rīcības motivāciju. Ļoti svarīgi domāt par to, kāpēc mēs vēlāmies izdarīt šo vai citu darbību. Patiešām, dažreiz labi varbūt izdarīti ar ļoti apšaubāmu motivāciju. Parasts piemērs – situācija, kad cilvēks dod žēlastības dāvanas ne tāpēc, lai palīdzētu nabagam, bet lai demonstrētu apkārtējiem un Dievam savu taisnību. Šī situācija ir parasta un drīzāk nekaitīga. Daudz sliktāk, ja mēs sāktu rīkoties tikai, lai pierādītu citam, ka viņš maldās. Strīds strīda dēļ, darbība darbības dēļ. Tas iznīcina mūs pašus, attiecības ar Baznīcu, attiecības ar Dievu. Apustulis Pāvels piedāvā vienkāršu kaut arī nepievilcīgu izeju iedomīgam cilvēkam: vienkārši atzīt, ka citi, viņu jūtas, mūsu attiecības ar viņiem – svarīgāks nekā mana taisnība un gudrība.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (Mt 21, 28-32)

Jēzus šajā fragmentā mums stāsta līdzību par diviem dēliem, kuri mēģina izpildīt tēva gribu. Šajā līdzībā abu brāļu vārdi ir tukši. Bet Dievs tiesa pēc rezultāta. Tāpēc, kaut laiku pa laikam un sakām Viņam: „Negribu!” – tomēr mums ir iespēja aiziet uz Viņa vīna dārzu.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Mans Jēzu, Dieva Maigums cilvēkiem, dāvā mums savu dzīvības Garu!

Pieņem mūsu nogurumu, mūsu ticības trūkumu, mūsu raizes un vājumus, miesas un dvēseles sāpes. Pieņem šo visu kā upuri Sev tajos brīžos, kad mums nekā cita nav, ko dot.

Kungs, māci mūs vienmēr pazīt Tevi. Savā vājumā saukt Tavu spēku. Izmisumā meklēt cerību uz Tevi. Un, kad dzīves krusts kļūst nepanesami smags, pilnīgi paļauties uz Tavas Augšāmcelšanas slavu.

Mises noslēgums un vadlīnija

Izdari šodien kaut vienu darbu un nevienam nesaki to, nelielies un noklusē to.