2014. gada 5. oktobris
Parastā liturģiskā laika 27. svētdiena, Psaltērija XXVII nedēļa
Vadlīnija: Dievs Cebaot, atgriezies jel! Skaties no debesīm un redzi! Uzlūko šo vīnakoku un dēstu, ko Tava roka ir stādījusi, atvasi, ko Tu pats esi izraudzījis! (Ps 80, 15-16)
Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina virzīties pie Dieva, katrā cilvēka redzēt pašu Kristu un parādīt savu mīlestību ne tikai pret Dievu, bet arī pret jebkuru cilvēku.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, Žēlsirdīgais Dievs, apžēlojies par mums.
Kristu, Vīna koks, apžēlojies par mums.
Kungs, Svētais Gars, apžēlojies par mums.
I lasījums (Jes 5, 1-7)
Pirmajā lasījumā Kungs atklāj mums cilvēka brīvības noslēpumu, ar kuru Viņš ne tikai rēķinās, bet arī attiecās pret to ar cieņu. Ja jūs gribat dot mežonīgus augļus un izvairīties no Vīndārznieka gribas – jūsu tiesības, bet tad paši tieciet galā ar sekām. Kad Dievs attiecās pret mums kā pret pieaugušiem, tajā paša laikā Viņš turpina atteikties pret mums arī kā pret Saviem neprātīgiem, bet mīlošiem bērniem. Dāvājot mums iespēju sajust mūsu pašu darbu sekas, Viņš vienalga ir blakus mums un ar Savu mīlestību neatstāj mūs.
Psalms 80
II lasījums (Fil 4, 6-9)
Otrajā lasījumā apustulis stāsta par mūsu galveno ikdienas garīgo darbu: virzīties uz Dievišķo pasauli. Šī pasaule ir dziļākā pār emocionālo mieru; tieši tāpēc mēs varām saglabāt to vissmagākos apstākļos. Un tā ir vajadzīga mums, lai būtu kopā ar Dievu. Šo pasauli var sasniegt tikai ar bērnišķīgo atklātību pret Dievu.
Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Matejs (21, 33-43)
Kādus augļus no mums Kungs gaida? Gara augli, kuru gaida Kristus no saviem mācekļiem – mīlestība, prieks, miers utt. Kuru Viņš sūta pēc šiem augļiem? Ne tikai praviešus un taisnus cilvēkus. Viņš sūta mūs pašus pēc šiem augļiem. Tas cilvēks, kas atradās tuvāk man – vīna dārza Saimnieka vēstnieks, kas atnāca pārbaudīt, vai mēs gatavi parādīt to pašu mīlestību un mieru pret viņu. Katrs tāds sūtnis ir Jēzu „pilntiesīgs pārstāvis”, jo to, ko mēs darām tuvākajam – to mēs darām Kristum.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Katrā vajadzībā ļauj man nākt pie Tevis ar pazemīgu ticību, sakot: Jēzu, palīdzi man!
Visās šaubās, neziņā un kārdinājumos: Jēzu, palīdzi man!
Vientulības, paguruma un pārbaudījumu stundā: Jēzu, palīdzi man!
Izjūkot maniem plāniem un zūdot cerībām; kad kaut kas rada nepatiku; grūtībās un bēdās: Jēzu, palīdzi man!
Kad citi mani pieviļ, un Tava žēlastība vien var dot man atbalstu: Jēzu, palīdzi man!
Kad es steidzos Tavas maigās mīlestības patvērumā: Jēzu, palīdzi man!
Kad manu sirdi satriekusi neveiksme, redzot, ka manas pūles paliek bez rezultātiem: Jēzu, palīdzi man!
Kad mani pārņem nepacietība un mans krusts kļūst par smagu: Jēzu, palīdzi man!
Kad esmu slims, un mana galva un rokas nespēj strādāt, un es jūtos vientuļš: Jēzu, palīdzi man!
Neraugies uz manu vājumu, neveiksmēm un nepilnībām, Vissvētā Jēzus Sirds, bet vienmēr palīdzi man un nekad mani nepamet.
Mises noslēgums un vadlīnija
Pamēģini katrā cilvēkā saskatīt Jēzu, un parādi viņam to pašu mīlestību, ko parādītu Jēzum!