2014. gada 2. novembris - visu ticīgo mirušo piemiņas diena, svētki
Vadlīnija: Jebšu es arī staigāju tumšā ielejā, taču ļaunuma nebīstos, jo Tu esi pie manis, Tava gana vēzda un Tavs gana zizlis mani iepriecina. Tu klāj man galdu, maniem ienaidniekiem redzot, Tu svaidi ar eļļu manu galvu, mans kauss ir piepildīts pilns līdz malai. (Ps 23, 4-5)
Ievads: Baznīca vienmēr ir nenogurstoši aicinājusi lūgties par mirušajiem. Makabiešu otrajā vēstule (2 Mak 12, 45) lasām, ka doma lūgties par mirušajiem, par to, lai viņi tiktu atbrīvoti no grēkiem, ir svētīga un pestījoša. Katrā Svētajā Misē mēs pieminam savus mirušos brāļus un māsas, lūdzot, lai Baznīcas bērnu dvēseles tiktu šķīstītas no grēkiem un to sekām un lai kļūtu līdzdalības Kunga godībā Debesīs. Baznīca aicina novembra mēnesī apmeklēt kapus, rūpēties par aizgājēju kapa vietām un apzināties, ka mēs neesam šķirti - jau tagad mēs esam vienoti svēto sadraudzības kopībā. Baznīca apliecina un svin šo kopību jeb komūniju Jēzus Kristus Mistiskajā Miesā, uzsverot, ka ne tikai mēs varam ar lūgšanām palīdzēt mirušajiem, bet arī viņu aizlūgumi par mums var būt iedarbīgi un svētīgi.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, nabadzīgo un slimnieku Tēvs, apžēlojies par mums.
Kristu, Nāves un grēku uzvarētājs, apžēlojies par mums.
Kungs, mūsu vienotājs ar Dievu, apžēlojies par mums.
I lasījums (Gudr 3, 1-9)
Pirmajā lasījumā mēs lasām par tiem, kurus pasaule uzskata par neprātīgiem un mirušiem, jo viņi atrodas Dieva rokās un cer uz Viņu, tāpēc pazīst patiesību un viņiem nepieskarsies nekādas mocības.
Psalms 23
II lasījums (Rom 5, 5-11)
Otrajā lasījumā svētā apustuļa Pāvela vārdi ir vērsti pie visiem, kas sāka jaunu dzīvi un sāka ticēt Kristum, atklāja sevī bijušo tieksmi uz grēku, un nokļūst izmisumā. Pāvels pārliecina, ka ne mūsu bezgrēcīgums nes mums pestīšanu, bet Dieva mīlestība. Dievs dara visu, kas mums ir vajadzīgs, lai samierinātos ar Viņu, atbrīvo mūs no grēka verdzības. Pieņemot ticību, mēs, kaut arī grēkojam, bet to darām nevis naidīguma pret Dievu dēļ, bet mūsu attiecību ar Viņu nepilnības dēļ. Kristiešu dzīves būtība – šo attiecību attīstīšana caur Kristu, tāpēc nav mums laika bēdāties.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 6, 37-40)
Šodien Jēzus mums saka, ka tikšanas ar Dievu notiek katra cilvēka sirds dziļumos. Nekas un nekad nevar noteikt, kādas ir šī cilvēka attiecības ar Dievu – neviens, tikai Dievs, kas redz sirdi. Tieši tāpēc Katoļu Baznīca lūdzas par visiem mirušajiem, tā skaitā par nekristīgiem un neticīgiem: tikai Siržu zinošs Kungs var teikt, cik tuvu pie Dieva bija cilvēks. Un Dieva griba – lai nevis nepazustu, un tāpēc mēs varam cerēt, ka Viņam var pietikt vismazākajai ticības dzirkstelei, vismazākajai atklātībai, lai augšāmceltu cilvēku pēdējā dienā.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Kungs! Cik labi ar Tevi gan asarās, gan aizkustinājumā, gan priekā un cīņā! Tu – mana Mīlestība, Tu – mana Laime, Tu – mans Prieks, Slava Tev!
Kas ir cilvēks, ja Tu cieni viņu un rūpējies par viņu? Cik Tu esi varens, Kungs! Cik Tu esi Žēlsirdīgs! Cik Tu esi Brīnišķīgs! Ja varētu katru sekundi atkārtot: Tu – mans Prieks, Tu – mana Mīlestība, Tu – mans Dievs! Un vairs nekas nav vajadzīgs, viss nav svarīgs, nekur negribas iet, redzēt, teikt – lai tikai Tev dziedāt šo dziesmu. Lūk, kāpēc jau gribas pie Tevis – mājās, lai dziedātu savas mīlestības dziesmu un godināt Tevi.
Mises noslēgums un vadlīnija
Dosimies uz kapsētu un apmeklēsim mūsu mirušos, aizlūdzot par viņiem mūsu Mīļo Tēvu.