2014. gada 28. decembris - Svētā ģimene, lieli svētki
Vadlīnija: Svētīgs ikviens, kas To Kungu bīstas un staigā Viņa ceļus! Tu pārtiksi no savu roku darba, svētīgs tu esi, tev labi klājas! Tava sieva ir kā auglīgs vīnakoks tavā namā, tavi bērni kā eļļas koka zariņi ap tavu galdu. Tiešām, tā ir svētīts tas vīrs, kas bīstas To Kungu. (Ps 128, 1-4)
Ievads: Šodien mēs svinam Svētas Ģimenes svētkus, tāpēc pārdomāsim gan to, ka pats Jēzus, Dieva Dēls, ir izvēlējies ģimeni ka ceļu ienākšanai šajā pasaule, gan to cik svarīga ģimene ir tieši tagad, tieši šeit, un tieši tur kur mēs esam, katrs sava ģimene.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, Tu Dievs Tēvs, apžēlojies par mums.
Kristu, Tu Jaunavas Marijas Dēls, apžēlojies par mums.
Kungs, Tu Vissvētās Mīlestības avots, apžēlojies par mums.
I lasījums (Sir 3, 2-6, 12-14)
Pirmajā lasījumā mēs tikām aicināti ar cieņu un uzticību izturēties pret Dievu un vecākiem. Uzticība Dievam pieprasa daudzos gadījumos pienākumu izpildīšanu pret vecākiem. Vecāku vara pār bērniem svētīta ar dievišķo likumu. Kas izrāda necieņu pret vecākiem, ir dabas likumu un dievišķo baušļu pārkāpējs, un tāpēc nes divreiz lielāko sodu. Kas ciena savus vecākus, pievelk uz sevi Kunga žēlastību un svētību.
Psalms 128
II lasījums (Kol 3, 12-21)
Otrajā lasījumā ģimenes tiek aicinātas dzīvot mierā un mīlestībā, un kad vajag - piedošanā. Svētā Ģimene mums parāda, ka tādā veidā var reāli dzīvot. Kaut kas teiks: „Protams, Marija un Jāzeps audzināja Jēzu, Ideālu Cilvēku, bet mani bērni nav tādi.” Bet, tās ir papildgrūtības, dzīvot kā svētā ģimene, kad esi atbildīgs par Pestītāju. Vecākiem, parasti, grūti pieņemt faktu, ka viņu bērns iet savu ceļu, kuru izvēlās paši. Šajā gadījumā vecākiem bija jāpieņem Jēzu krusta ceļu un jāpalīdz Viņam šajā ceļā.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (2, 22-40)
Šajā fragmentā mēs lasām par Jāzepu un Mariju, ka viņi bija dievbijīgi un izpildīja baušļus, viņi svinēja svētkus un izpildīja visus vajadzīgus rituālus. Un noteiktajā laikā viņi atnesa Jēzu templī, lai „stādītu Tam Kungam priekšā”. Viņus satiek Sīmeans, Rakstu glabātājs, kas gaidīja pravietojuma izpildīšanu par Pestītāju. Dievs šo uzticību apdāvināja, Viņš parāda viņam Savu pestīšanu. Ko gaidām no mums Kungs? Vai to pašu uzticību? Viņš gaida no mums ticību, ticību Viņa mīlestībai, kas pārvar visu.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Mans Jēzu, mans Spēks,
Cik gan vājš ir cilvēks, cik gan grūts ir ceļš,
Bet Tu esi ar mums, Tu esi mūsu Pavadonis,
Tu esi mūsu ceļa Maize, mūsu slāpju veldzējošais Ūdens,
Tu esi viss, kas mums ir vajadzīgs un pat vairāk nekā mēs domājam,
Tomēr arī tad, kad mēs to zinām, arī tad mūsu ticība nav pilnīga,
Tāpēc arī tad, kad mēs krītam ceļa malā, ceļ un vadi mūs,
Tad, kad mēs nespējam, vai negribam iet tālāk, liec mums doties,
Tad, kad mēs novēršamies, atver Savu Sirdi,
Un tad, kad mēs nelūdzamies, dāvā Savu Garu,
lai Tas lūdz par mums,
lai mūsu sirdis atveras, un tava Drosme kļūst par mūsu sirds dvesmu!
Āmen.
Mises noslēgums un vadlīnija
Šodien, saprotot cik svarīga ir ģimene un cik nozīmīga ir drosme, iesim un liecināsim savā ģimenē, nesīsim Labo Vesti tiem tuviniekiem, kas vel nepazīst Dievu un rūpēsimies, lai visi ģimenes locekli būtu kļūtu par Dieva bērniem.