2015. gada 1. februāris

Parastā liturģiskā laika 4. svētdiena, Psaltērija IV nedēļa

Vadlīnija: Viņš ir mūsu Dievs, un mēs esam Viņa tauta, avis, ko Viņa roka gana. Šodien uzklausiet Viņa balsi! (Ps 95, 7)

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina atrast savu ceļu pie Dieva un sekot Kristum šajā ceļā.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, mūsu Dievs, apžēlojies par mums.
Kristu, Dieva Vārds, apžēlojies par mums.
Kungs, Spēka Avots, apžēlojies par mums.

I lasījums (5 Moz 18, 15-20)

Izraēla tiek nosaukta par Dieva tautu ne tikai tāpēc, ka Dievs to radīja, ne tāpēc, kas Dievs izveda to no verdzības, bet tāpēc, ka šai tautai jāklausa Kunga griba, jādzīvo ar Viņa Vārdu. Tāpēc viņu saskarsme ar gaišreģiem un zīlniekiem ir sava aicinājuma nodevība, jo tad viņi pārstāj būt par Dieva tautu. Mēs – Vārda mantinieki, kas tika dots senajam Izraēlim, mēs vienu reizi piekrītam sekot solītam Pravietim, klausīties Dieva Gribu caur Viņu.

Psalms 95

II lasījums (1 Kor 7, 32-35)

Otrajā lasījumā Pāvels runā par precētiem un neprecētiem. Ģimenes dzīvē nav grēka, bet mūsu, vēl ne līdz galam pārveidotajā pasaulē, tā var kļūt ne tikai par prieka, bet arī ciešanu avotu. Apustulis aicina tos, kas vēlās veidot ģimeni, neaizvērt acis uz šo acīmredzamo faktu. Tāpēc apustulis un aicina katru palikt tādā ģimenes stāvoklī, kurā viņš tagad atrodas. Viņam ir svarīgi tas, lai gan laulības, gan šķīstība būtu ne nejaušība, bet tā cilvēka apzināta izvēle, kas izlemj šo vai citu ceļu.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 1, 21-28)

Marks parāda Jēzu kā ļauno garu izdzinēju. Viņš izdzen ļaunos garus, nerunājot ar tiem. Nelabiem gariem Viņš pavēl klusēt, arī izdziedētiem arī. Jēzus noslēpums atklājas pakāpeniski, caur Viņa saistības ar Tēvu un mīlestības pret cilvēkiem apzināšanu, caur Viņa nāvi un augšāmcelšanas. Pasludināt faktu, ka Viņš ir Mesija, Dieva Dēls, nedrīkst, katram pašam jāsaprot, jāklausās un jāsaprot savu sirdi.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs, ļauj man sajust Tavas žēlsirdības mēru! Un dāvā man žēlastību to pārdzīvot! Neskaties uz maniem grēkojumiem, neatgādini par kļūdām un grēkiem, piedod man, Kungs! Ļauj man pieņemt Tavas mīlestības mēru – tiekties pēc mīlestības, lēnprātīgai un laipnai, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu, tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu.

Kungs, godinu Tevi, jo Tu pats esi Mīlestība, kura nekad nebeigsies. Pat tad, ka pravietojumi beigsies...

Kungs, iegremdē mani savā mīlestībā! Iemāci mani viņu pieņemt un atbildēt viņai – ar mīlestību uz mīlestību.

Mises noslēgums un vadlīnija

Seko savam aicinājumam un Dieva mīlestībai un nenovirzies no ceļa!