2015. gada 8. martā

Gavēņa 3. svētdiena, Psaltērija III nedēļa

Vadlīnija: Ielūkojies uz mani un apžēlojies par mani, jo es esmu vientuļš un lielās bēdās!

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina gavēt, lūgties un nodarboties ar labdarību, jo tas ir grēcinieku dziedināšanas ceļš.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Tavi likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli, apžēlojies par mums.
Kristu, Tava liecība ir patiesa, apžēlojies par mums.
Kungs, Tava mīlestība ir mūžīga, apžēlojies par mums.

I lasījums (2 Moz 20, 1-17)

Pirmajā lasījumā mēs lasām Vareno dekalogu (10 baušļi) – Vecderības mīlestības apraksts, ko Dievs piedāvā cilvēkiem. Mīlestība pret Dievu ir unikālā, to nevar aizvietot, nevar izmantot savās interesēs. Tā meklē ne savas gribas, bet Dieva Gribas izpildīšanu. Mīlestība pret Dievu svētdara mūsu attiecības ar citiem cilvēkiem, tāpēc ka tie ir dārgi Dievam. Un Dievs atklājas ka tēvzemes, dzīvības, uzticības, valdījuma, taisnības un pasaules kārtības avots.

Psalms 19

II lasījums (1 Kor 1, 22-25)

Krustā sistais Kristus – „jūdiem kārdinājums, grieķiem neprāts”… Vai Visvarenais Dievs nevarēja atrast kādu citu kārdinošo variantu? Varēja, bet nemeklēja. Tāpēc ka Viņš nekad neizvirzīja un neizvirza Sev ērtus un komfortablus mērķus… Jā, Viņš mīl cilvēku – bet tas nenozīmē, ka Viņš pārstāj būt par Sevi. Viņš darbojas Savu likumu iekšā. Un pat mums liekas, ka Viņš „ neuzvedas kā Dievs” – patiesībā Viņš vienkārši necenšas atbilst mūsu priekšstatiem par to, kādam jābūt Dievam.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 2, 13-25)

Šajā fragmentā Jēzus runā ne tikai par kārtību, kādai jābūt Tēva Mājās, bet arī parāda, ka tagad Dieva klātbūtnes centrs – ne šeit. Viņš ir Dievišķais Vārds, un Viņa miesa – patiesais Templis, kurā Dievs ir reāli klātesošs, uz visiem laikiem kļūstot par miesu – Cilvēku. Viņa klātbūtnē upuri un ziedojumi zaudē savu nozīmi, jo upuris – visa Jēzus dzīve.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs Jēzu, kad Tu dari brīnumus, kad augšāmcēlies godībā, - protams, Tu esi mans Dievs. Kad Tu esi arestēts, sadauzīts ar pātagām, kronēts ar ērkšķu kroni un atstumts – Tu tāpat vien esi mans Dievs. Kad šķēps ieduras Tavas krūtīs – vēl vairāk Tu esi mans Dievs.

Tu esi Dievs tādā pilnībā, ka vēlies nostāties vājo pusē, to pusē, kam nekā nav, ko dot, tikai sevi pašu, viņu dzīves, viņu asinis. Un Tu runa un atklāj, ka nav lielākās mīlestības kā dāvāt, un, ka nav lielākās dāvanas kā mīlestības.

Kungs Jēzu, tā stunda, kad Tevi visi pametīs, pavēl man palikt kopā ar Tevi, jo Tu esi mans Dievs. (Luijs Sintass)

Mises noslēgums un vadlīnija

Vairāk lūdzies un dari labus darbus!