2015. gada 22. martā
Gavēņa 5. svētdiena, Psaltērija V nedēļa
Vadlīnija: Kāpēc tu esi tik izmisusi, mana dvēsele, un tik nemiera pilna manī? Ceri uz Dievu, jo es Viņam vēl pateikšos, savam glābējam un savam Dievam!
Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina dzīvot pēc Dieva Dēla mīlestības parauga, kas iemīlēja pasauli un atdeva Sevi uz nāvi.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, stiprais Dievs, apžēlojies par mums.
Kristu, dzīves paraugs, apžēlojies par mums.
Kungs, svētuma avots apžēlojies par mums.
I lasījums (Jer 31, 31-34)
Jauna derība šoreiz netiks ierakstītā uz akmens plāksnēm, ne uz papīra un ne uz diskiem. Derības nesējs – cilvēks. Dievs ierakstīs Savu gribu, Savu mīlestību, Pašu Sevi – cilvēkā, sāks darboties cilvēkā un caur cilvēku: no sākumā vienīgā Cilvēkā, pēc tam – visos tos, kas pievienosies Viņa derībai.
Psalms 51
II lasījums (Ebr 5, 7-9)
Otrajā lasījumā vēstules autors mums saka, ka Kristus sniedza lūgšanas Tēvam, Kas varēja izglābt Viņu no nāves, un bija uzklausīts. Jēzus, patiesais Dievs, kļuva par patieso cilvēku, tas nozīmē, par mirstīgo. Viņš nogāja līdz beigām to ceļu, kuru iet katrs no mums. Un Tēvs uzklausīja Dēlu: pati nāve tika iznicināta ar Viņa nāvi, elles vārti sabruka, un tas pats moments, kas likās par zaudējumu, izrādījās par Viņa uzvaru.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 12, 20-33)
Krusts – Dieva Mīlestības pilnīga izpausme, Dievs mīl mūs līdz nāvei, un krusta nāvei. Ar šiem vārdiem Jēzus mums saka: „Es pietuvināšu jūs pie Sevis ar Savu mīlestību, apskaušu, paņemšu aiz roku un atvedīšu pie Tēva”. Līdz Kristus otrai atnākšanai, kamēr vēl nebeidzas laiks un mēs dzīvojam šajā zemē un grēkojam, mums nav cita ceļa, mums arī jānoiet caur krustu. Kristus atpestīja mūs un pēc Krusta būs Augšāmcelšanās. Bet ceļš pie augšāmcelšanās un mūžīgas dzīvēs iet caur Golgātu, uz kura mēs nekad nebūsim vieni, Jēzus būs blakus ar mums.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Jēzu, mēs ticam, ka Tu esi Tēvā un Tēvs Tevī, un mēs priecājamies, jo Tu ienāci Tēva godībā; bet lai Tava svētība iemieso mūsos savus solījumus un piedāvā mums šīs diženas dāvanas, kuri bija dāvāti apustuļiem Pēdējā vakarēdienā, pirms Tavas agonijas un pirms cietsirdīgām ciešanām, kas mūs izpirka. Dāvā mums žēlastību mīlēt viens otru, kā Tu mīli mūs, un mīlestībā atzīties, ka mēs – Tavi mācekļi. Lai esam vienoti ar saviem brāļiem, kā Tu esi vienots ar Tēvu. Un tajā dienā pieņem mūs, Kungs, savā patvērumā, kuru Tava mīlestība mums sagatavoja un kur mēs būsim kopā ar Tevi, un ieraudzīsim Tavu godību. (kardināls Žans Danjelu)
Mises noslēgums un vadlīnija
Apsolīsim Jēzum lielāku uzticību! Meklēsim Viņu visur! Būsim vienoti ar Viņa krustu!