2015. gada 29. martā - Pūpolsvētdiena, lieli svētki
Vadlīnija: Hosanna Dāvidam dēlam, slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā! Hosanna visaugstākās debesīs! (Mt 21,9)
Ievads: Šodienas liturģija mūs aicina lūgt no Dieva tādu pazemību, uzticību un paklausību, kāda bija Kristum, lai mēs varētu līdzināties Kristum un būt līdzdalīgi arī Debesu valstībā.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, kas ir godības Ķēniņš, apžēlojies par mums.
Kristu, kas ir Ķēniņš – Pestītājs, apžēlojies par mums.
Kungs, kas ir Mīlestība, apžēlojies par mums.
I lasījums (Is 50, 4-7)
Šodien mēs atkal lasām par Dieva Dēla – Mesiju – paklausību. Viņa vārdi par Tēvu, mierinājuma, gaismas un patiesības vārdi izraisīja daudzos naidu, jo Kristus gaismā kļūst redzams, kāda tumsa ir mūsu sirdīs. Protams, vieglāk iznīcināt gaismu nekā cīnīties ar tumsu. Dieva Dēls saprot, cik smags ir grēks – un tieši tāpēc Viņš pārnes pazemojumus un nāvi ar mīlestību, zinot, ka nepaliks kaunā.
Psalms 22(21)
II lasījums (Fil 2, 6-11)
Uz ko mēs esam spējīgi mīlestības dēļ? Mēs varām izdarīt daudz dažādus labus darbus un uzvarēt daudz ienaidnieku... Bet tas viss nebūs mīlestības dēļ, bet sevi dēļ – paaugstināties, pievērst uzmanību, saņemt apkārtējo mīlestību. Bet Kristus parāda Savu mīlestību nevis ar uzvaras darbiem, bet pašuzupurēšanos. Ne ar paaugstinājumu, bet pazemojumu. Lūk, kā Dievs uzdod jautājumu: „No kā tu vari atteikties?” Patiesa Kristus mīlestība parāda, ka Viņš atdod patiesi visu.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 14, 1-15, 47)
Svētais Marks mūs aicina pārdomāt par uzticības un nodevības tematu, par Jūdu un sievieti, kas uzlēja eļļu uz Jēzus galvu. Šajā fragmentā Jēzus parāda mums vissvarīgāko garīgās dzīves likumu: dzīvas attiecības ar Dievu un Kristu svarīgākas par visu, pat par žēlsirdīgiem darbiem, tas ir, šo attiecību sekas. Nav iespējams sekot Kristum tikai idejas dēļ; bez personiskām attiecībām ar Viņu, bez tās mīlestības, kuru Viņš dāvā katram, kas gatavs uzticēties Viņam.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Kungs, piedod mūsu klusumu, kad jārunā. Piedod tukšus vārdus, kad jārīkojas. Piedod, kad sajaucam Tavus vārdus ar savu gudrību. Piedod, ka no visas sirds kalpojam tikai tiem, kas mums ir patīkams. Piedod mūsu viduvējību, piedod mīlestības un nesavtīguma trūkumu. Piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam mūsu parādniekiem, un iemāci mūs piedod, neizjūtot tajā laikā pazemojumu.
Kungs, piedod mūsu lūgšanas sīkumainību. Piedod klusumu, kad Tu gaidi sajūsmas vārdus. Piedod tukšu runāšanu, kad Tu gaidi sirds atklāšanu klusumā, sirdi, kura ir pilna ar slāpēm pēc Tevis un cerības.
Kungs, iemāci mūs lūgties – lai sirds runā Sirdij, lai sirds sagaida no Sirds, lai mīlestība, kura piepilda Tavu sirdi, ienāks mūsu sirdīs un no turienes – pasaulē.
Mises noslēgums un vadlīnija
Izvēlies, vai sekosi Kristum, vai paliksi tumsā!