2015. gada 3. maijā
5. Lieldienas svētdiena, Psaltērija V nedēļa
Vadlīnija: Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani esi atstājis? Tu esi tik tālu no manis ar Savu palīdzību un nedzirdi manu saucienu vārdus! (Ps 22,2)
Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina neatstāt Kungu un turēties pie Viņa, kalpot Kristum un mīlēt citus cilvēkus.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, Tu esi svēts, apžēlojies par mums.
Kristu, , Tu esi īstais vīnakoks, apžēlojies par mums.
Kungs, Tu esi mans spēks, apžēlojies par mums.
I lasījums (Apd 9, 26-31)
Pāvils sāk savu kalpošanu, un tagad viņam pašam jāizjūt to pašu vajāšanu, ko pats pavisam nesen izmantoja pret citiem. Ir jādomā, ka Pāvils bija gatavs tam. Bet Pāvila atgriešanās nozīmēja pārbaudi ne tikai viņam, bet arī daudziem viņa jauniem brāļiem, vai viņi gatavi piedot grēcinieku, būt žēlsirdīgiem pret viņu un neatcerēties senos grēkus.
Psalms 22
II lasījums (1.Jņ 3, 18-24)
Otrajā lasījumā apustulis Jānis mūs skaidri aicina ticēt Jēzum un mīlēt viens otru. Ja cilvēks nepieskarsies Dzīvajam Dievam, kamēr vienkārši neiemīlēs citus cilvēkus, viņam šie vārdi būs tukši. Cilvēkam jāizvēlas tikai Mīlestību.
Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 15, 1-8)
Šajā fragmentā Jēzus saka saviem mācekļiem vissvarīgākos vārdus. Atklāj jēgu, ko nozīmē būt par Viņa mācekli. Katrs no mums tiek aicināts kļūt par vīnakoka zaru, un tas nozīmē būt vienmēr saistītam ar Kristu, baroties ar dzīvības sulu, kā tas notiek augos. Ja nogriezt ziedu no zara, kaut tas ir ļoti skaists, to gaida nāve. Tā arī ar cilvēku, ja tas zaudē saiti ar Dievu, zaudē dzīvi, nav spējīgs nest augļus.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Nāc, Svētais Gars, pārveido mūsu iekšējo sasprindzinājumu uz svēto mieru; pārveido mūsu raizes uz mierinošo klusumu; pārveido mūsu noraizēšanās uz mierīgu paļāvību; pārveido mūsu bailes uz nelokāmo ticību; pārveido mūsu skābumu uz Tavas žēlastības saldumu; pārveido mūsu siržu krēslu uz maigo gaismu; pārveido mūsu vienaldzību uz sirsnīgo labsirdību; pārveido mūsu nakts uz Tavu gaismu; pārveido mūsu dvēseļu ziemu uz tavu pavasari; iztaisno mūsu šķībus ceļus, piepildi mūsu tukšumu; izglābj mūs no lepnuma; iedziļini mūsu pazemību; iededzini mūsos mīlestības uguni, nodzēš mūsu jutekliskumu. Dari tā, lai mēs redzētu sevi tādus, kādus Tu mums redzi; lai mēs varētu pazīt Tevi, kā Tu apsolīji mums, un būtu svētīgie pēc Tava vārda: „Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs”. Āmen.
Mises noslēgums un vadlīnija
Kļūsim par Jēzus mācekļiem ne tikai vārdos, bet arī darbos.