2015. gada 12. jūnijs - Vissvētākās Jēzus Sirds svētki

Vadlīnija: Es Tev pateicos, Kungs! Jo Tu gan biji uz mani dusmīgs, bet Tavas dusmas norima, un Tu mani iepriecināji. (Jes 12, 1)

Ievads: Šodien mēs svinam Vissvētākās Jēzus Sirds svētkus. Jēzus Sirds ir Dieva Mīlestības pret cilvēkiem simbols un šie svētki, tādā veidā, atspoguļo pateicību Dievam par Viņa mīlestību un dāvāto pestīšanu. Tieši Jēzus ir žēlsirdīgas un dziedinošas mīlestības avots, kas dāvā pestīšanu un palīdz mums pašiem izaugt mīlestībā gan pret Jēzu, gan pret tuvākiem. Šīsdienas liturģija mūs aicina iemācīties redzēt Kristu mūsos brāļos.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs,kas ir dedzīgs Savā žēlsirdībā, apžēlojies par mums.
Kristu, cilvēces Pestītāj, apžēlojies par mums.
Kungs, kas ir Svētais, apžēlojies par mums.

 

I lasījums (Hoz 11, 1.3-4.8c-9)

Pirmajā lasījumā mēs lasām par tautas nepateicību pret Dievu, kas iemīlēja tautu. Nevar visu saskaitīt, cik tauta saņēma no Dieva daudzu gadsimtu laikā, bet Viņa bērni atkal un atkal nogriežas no sava Kunga. Viņam ir tiesības sodīt tādu tautu, bet Viņš nekad neatstās Savu tautu gan ciešanās, gan pārbaudījumos.

Psalms Jes 12

 

II lasījums (Ef 3, 8-12.14-19)

Šīsdienas apustuļa Pāvila vārdos ir interesantais paradokss: viņš lūdzas par to, ka efezieši varētu „izprast Kristus mīlestību, kas ir daudz pārāka par katru atziņu”. Izprast kaut ko, kas ir daudz pārāka par katru atziņu! Viņš vēlas, lai saprastu to, ko saprast nav iespējams! Pāvels saka, ka Kristus mīlestību ar pratu izprast nav iespējami – bet var izprast ar Dieva žēlastību.

 

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (19, 31-37)

Šajā fragmentā mēs lasām par Jēzu pašuzupurēšanos, kas ir pārāka par pārējiem upuriem. Jēzus nomira pirms tam, kad Viņam varēja satriekt tiem lielus, un tā pravietojums piepildījās – „nevienu kaulu Viņam nebūs salauzt”.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Es veltīju un atdodu mūsu Kunga Jēzus Kristus Vissvētākajai Sirdij savu personu, savu dzīvību, savus darbus, savas grūtības un ciešanas, lai nākotnē es pilnīgi atdotos dievišķās Sirds mīlestībai un tās godināšanai. Mana nopietnā un neatsaucamā apņemšanās ir piederēt tai pavisam, darīt visu aiz mīlestības pret viņu un no visas sirds atteikties no visa, kas nepatiktu Jēzus dievišķajai Sirdij. — Tādēļ es izvēlējos Tevi, Vissvētākā Sirds, par savas mīlestības vienīgo priekšmetu, par savas dzīvības aizsargātāju, par savas pestīšanas drošību, par atbalstu savā vājumā un par visas savas dzīves gandarīšanas upuri. Tu, maiguma un žēlastības pilnā Sirds, esi man drošs patvērums arī manā nāves stundā, esi mana attaisnotāja Dieva priekšā un novērs no manis Viņa taisnīgo dusmu sodu. Tu, mīlestības pilnā Sirds, uz Tevi es lieku visu savu cerību. Amen. (Sv. Margarita Alakoka)

Mises noslēgums un vadlīnija

Vai tu redzi Kristu savos brāļos? Ne tikai brāļos, bet arī ienaidniekos! Padomā šodien par to!