2015. gada 9. augusts
Parastā liturģiskā laika 19. svētdiena, Psaltērija XIX nedēļa
Vadlīnija: Es meklēju To Kungu, un Viņš man atbildēja; Viņš mani izglāba no visām manām izbailēm. (Ps 34, 5)
Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina līdzināties mūsu Dievam. Mīliet un rūpējieties par citiem, tāpat kā to dara mūsu Tēvs.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, Tu esi labs, apžēlojies par mums.
Kristu, Tu esi Iemīļotais Dēls, apžēlojies par mums.
Kungs, Tu esi miera avots, apžēlojies par mums.
I lasījums (1 Ķēn 19, 4-8)
Pirmajā lasījumā mēs lasām, ka Elija iet projām uz tuksnesi. Viņam vienatnē jānoiet ceļš, kas ir līdzīgs ar Izraēļa ceļu, kuru vadīja Mozus. Tajos laikos tauta aizgāja no paganu verdzības, bet tagad pagānisms atkal saverdzināja cilvēku sirdis, un Elijam līdzīgi Mozum atkal jāizved cilvēkus no verdzības. Tāpat kā Mozus, Elija iet runāt ar Kungu uz kalnu. Kungs parādās viņam kā klusa vēja pieskāriens.
Psalms 34
II lasījums (Ef 4, 30 – 5,2)
Apustuļa Pāvela vārdi „esiet līdzīgi Dievam”, var likties savādi. Vai cilvēks var līdzināties Dievam, Visspēcīgam un Visu redzošam? Dievam, kas radīja debesis un zemi? Bet Pāvels mums paskaidro, ka viņš runā par citu līdzību. Vai dēls, kas vēlās būt līdzīgs tēvam, sāks kopēt viņa acu krāsu, augumu, apavu izmēru? Protams, nē: viņš mēģinās līdzināties tēva rakstura īpašībām, domām un darbiem, kā tēvs veido attiecības ar citiem cilvēkiem. Tāpat ar mūsu līdzību Dievam: apustulis mūs aicina citus mīlēt, kā mūsu Debesu Tēvs mīl mūs pašus. Kungs Jēzus Kristus, Dieva Dēls, apliecina, ka tie, kas redzēja Viņu, redzēja arī Tēvu, bet ne tāpēc Viņš līdzinās Viņa bezgalībai. Galvenais Dievā – mīlestība, un tieši mīlestībā mums jālīdzinās Viņam kā iemīļoti bērni, tāpat kā to dara Viņa Iemīļotais Dēls.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 6, 41-51)
Visa kristieša praktiskā dzīve tiek celta uz Kristus Vārdu pamatā: „Kas bauda Manu miesu un dzer Manas asinis, tam ir mūžīgā dzīvība, un Es to uzcelšu pastarā dienā.” Tas ir centrs, garīgas dzīves pamats. Tās ir tikšanās ar pašu Kristu, kas vienmēr mums dāvātas. Kristus Miesa un Asinis – tas ir vairāk par tikšanām, tas ir saplūšanās, jo Viņš pats teica: „Kas Manu miesu bauda un Manas asinis dzer, paliek Manī, un Es viņā”. Viņa Miesa un Asinis – tas ir augšāmcelšanās, kas tiek dāvāta mums šodien.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Kungs, bezgalīgs Savā mīlestībā, Tev bija par maz kļūt par cilvēku, Tu vēl gribēji arī nomirt. Tava žēlsirdība piespiež Tevi tam, lai cilvēkam dot vēl vairāk, dāvāt Sevi pašu viņam kā barību. Tā mēs, vāji cilvēki, stiprināmies; mēs, aizmāršīgie un nezinošie, atceramies par Tavu labsirdību. Tu katru dienu dod cilvēkam barību, esi klātesošs Euharistijā un Tavas Baznīcas mistiska Miesā. Kas to visu radīja? Tava žēlsirdība.
Mises noslēgums un vadlīnija
Šodien aiciniet Kristu savā dzīvē, prasiet izmainīt sevi un stiprināt jūs ticību kārdinājumos!