2015. gada 6. septembris

Parastā liturģiskā laika 23. svētdiena, Psaltērija XXIII nedēļa

 

Vadlīnija: Svētīgs tas, kura palīgs ir Jēkaba Dievs un kura cerība balstās uz To Kungu, viņa Dievu!

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina meklēt Kristus ceļus, savu dzīvi balstīt uz Dievu un paļauties uz Viņa gribu.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, mūžīgs ķēniņš, apžēlojies par mums.
Kristu, ticīgo bagātība, apžēlojies par mums.
Kungs, klusuma nesējs, apžēlojies par mums.

 

I lasījums (Jes 35, 4-7a)

Kungs apsola ceļu, uz kura nav iespējams apmaldīties. Tāds ceļš var būt tikai viens – Viņš Pats, Ceļš, Patiesība un Dzīvība. Un tikai pilnīga paļāvība uz Viņu var atvest mūs uz šo ceļu. Un tad, ja mēs uzticēsimies un atdosim savu gribu Viņa rokās, Viņš kļūs mums par ceļu, un vairs nevajadzēs būt pieredzējušam un gudram… Pilnīga uzticība, pilnīga sevis atdošana Dieva gribai.

Psalms 146

 

II lasījums (Jk 2, 1-5)

Apustulis Jēkabs saka mums, ka tas, kas ievēro visu likumu un sagrēko pret kaut ko vienu, kļūst par vainīgo pret visu likumu. Tādā veidā, apustulis atraida izplatīto uzskatu par Dieva Likumu kā par aizliegumu un rīkojumu kopsavilkumu, kas jāizpilda pa vienam. Likums – tas nav vienkārši Dieva griba par to, ko mums jādara un ko mums nevajag darīt. Tā ir Radītāja griba par to, lai mēs dzīvotu un būtu svētie Viņa priekšā. Tādā ir atšķirība no cilvēku likumiem. Galvenais nav tas, kas ir aizliegts un kas ir atļauts, bet Tas, Kas aizliedz un atļauj.

 

Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 7, 31-37)

Cilvēki, kuri atveda Jēzum mēmo, ne tikai vienkārši prasīja Viņu izdziedināt, bet arī norādīja, kā to jāizdara. Viņi „prasīja uzlikt viņam rokas”, tas ir, nosvētīt slimo visa pūļa priekšā. Bet Jēzus aizved mēmo uz kluso vietu, kur vienatnē ar saviem apustuļiem dara fiziskās darbības, kas nav līdzīgas ar vienkāršo svētību: ieliek pirkstus ausīs, ar siekalām pieskārās mēlei… Cik bieži mēs savā dzīvē, lūdzot Kungu par kaut ko, mēs gaidām no Viņa saprotamas darbības. Bet Viņš dara Savus brīnumus ne pēc mūsu plāna, un tā, lai mēs pat nevarētu to redzēt, kā arī mēma draugi neredzēja brīnumu. Taču no šīs dziedināšanas un citi Dieva darbi nezaudē savu spēku.

 

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Norādi man, Kungs, Tavus ceļus, un iemāci mani sekot pa Taviem ceļiem. Novirzi mani uz patiesības ceļu un iemāci mani pilnīgi pazīt Tevi, ko tiek iegūts svētos, kas atstāj pasauli. Ak, Kristus, svēto ceļu mērķis, parādi man patiesības ceļu manā sirdī, lai es varētu iet un tuvoties Tev, kamēr neieraudzīšu Tavu Vaigu.

 

Mises noslēgums un vadlīnija

Ņem savu krustu! Strādā Dieva un cilvēku labā!