2015. gada 13. septembris

Parastā liturģiskā laika 24. svētdiena, Psaltērija XXIV nedēļa

Vadlīnija: Dāvā Kungs mieru, kas cer uz Tevi un tic Taviem praviešiem!

Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina meklēt mieru un stiprināt savu ticību, ne tikai ar vārdiem, bet arī ar darbiem.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas solīja pasaules Glābēju, apžēlojies par mums.
Kristu, kas aicini sekot Tev, apžēlojies par mums.
Kungs, kas iegravē Savus likumus mūsu sirdīs, apžēlojies par mums.

 

I lasījums (Jes 50, 5-9a)

Cik ir liela Kunga žēlsirdība un uzticība. Viņš katru dienu pievēršas cilvēkam, neskatoties uz to, ko cilvēks dara savā dzīvē. Dievs dod viņam iespēju dzirdēt patiesību, iespēju ne tikai dzirdēt, bet arī izteikt, lai „stiprinātu vajadzīgo”. Šī vārdu dāvana ir dota katram. Vienīgais, kas tiek pieprasīts no klausītāja – tas „neizdarīt soli atpakaļ” un klausīties, pat ja tas liekas savādi.

 

Psalms 116

II lasījums (Jk 2, 14-18)

Ticība – nav abstrakta teorija, tā dot impulsu darbībai un izpaužas darbībā, tāpēc starp ticību un darbiem nav un nevar būt pretrunu. Darbi izriet no ticības un ticībā izpaužas, un darbi apstiprina ticības esamību un patiesumu.

 

Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 8, 27-35)

Jēzus divas reizes jautā, par ko Viņu uzskata. Droši vien pirmo reizi Viņš jauta tiem, kas tikai atnāca Viņu klausīties, bet otrreiz – apustuļiem. Un Pēteris atbild: „Tu – esi Kristus.” Bet kad Kungs paskaidro apustulim, kas notiks ar Viņu kā pasaules Pestītāju, Pēteris sāk dumpoties un izjūt sašutumu. Viņa priekšstati par Mesiju jau sen nobriedušās. Viņš jau nav tik jauns un gluži netaisās mainīt savas domas. Bet Kungs tieši šo arī no viņa pieprasa, sakot: „Kas vēlas sekot Man, noraidi sevi, ņem savu krustu.” Viņš nesola atbrīvot no ciešanām, bet, gluži otrādi, uzstāj tos pieņemt. Bieži mēs nākam pie Dieva ar saviem, jau noformētiem apsvērumiem un gaidām no Viņa kaut ko „cilvēcisko”, tajā paša laikā Viņš Pats grib mums to, „kas ir Dievišķais”.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Dod man, Kungs, jūtīgo sirdi, kas neatraus no Tevis neviena vējaina doma; pateicīgo sirdi, kas nevulgarizēs necienīgas kaisles; sirdi pilno ar godīgumu, kas nebūs ļaunuma varā. Lai mani saloka garīgajā nožēlā un iztaisno Tava godīgumā, lai kaut kad es varētu izjust prieku Tavā debesu valstībā.

Mises noslēgums un vadlīnija

Apliecini savu ticību labos darbos!