2015. gada 1. novembris - Visu Svēto diena, svētki

Vadlīnija: Kas drīkst kāpt Tā Kunga kalnā, un kas stāvēs Viņa svētajā vietā? Kam nenoziedzīgas rokas un skaidra sirds, kam prāts nenesas uz nīcīgām lietām un kas ar viltu nezvērē. Tāds dabūs svētību no Tā Kunga un taisnību no Dieva, sava pestītāja. (Ps 24, 4-6)

Ievads: Visu Svēto dienā tiek pieminēti visi svētie un mocekļi, gan zināmie, gan nezināmie, kuriem nav veltīta īpaša diena Baznīcas kalendārā. Baznīcas svētie – mūsu palīgi un aizstāvji Dieva priekšā visās mūsu dzīves laikā, tāpēc bieža lūgšana pie viņiem ir katra kristieša dabiska vajadzība. Šīsdienas liturģija mūs aicina godināt visus Dieva svētus.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, Mūžīgais Dievs, apžēlojies par mums.
Kristu, Dieva Jērs, apžēlojies par mums.
Kungs, miera dāvātājs, apžēlojies par mums.

I lasījums (Atkl 7, 2-4.9-14)

Šodien mēs atceramies ne vienu, ne divus, pat ne divdesmit – mēs atceramies visus svētus. Nosauktais skaitlis simt četrdesmit četri tūkstoši nenozīmē konkrēto ciparu, bet pilnību. Kas viņi ir, svētie? No kurienes viņi nāk un ka sasniedz svētumu? Šīsdienas lasījumā ir atbilde uz šiem jautājumiem. Pirmkārt, viņi „nākuši no lielām bēdām”. Tas ir svarīgi mums, kad mēs sakām, ka ievērot baušļus ir ļoti grūti. Svētiem nebija viegli. Viņu ceļš nebija vīts ar rozēm. Viņi nogāja ciešanu ceļu – bet ieguva Kristus gaismu. Un, otrkārt, kas ir ļoti svarīgi, - tas ir svētuma avots. Ar ko viņi izmazgāja savas drēbes? Ar tikumisko dzīvi? Nē. Ar nožēlošanu? Arī nē. Ar Jēra asinīm. Visā svētuma avots – Viņš, tikai Viņš Pats.

Psalms 24

II lasījums (1 Jņ 3, 1-3)

Svētums ir izvēlēto liktenis, un tas ir raksturīgs ar tādām īpašībām, kurus parastam cilvēkam nesasniegt. Otrajā lasījumā apustulis Jānis aicina mūs cerēt uz Dievu, kas to darīs, attīrīs sevi, jo Viņš ir tīrs. Jābūt svētuma tīrībai, jo Dievs ir svēts. Un ir kāda cerība, kura var jebkuru attīrīt līdz tādām neiedomājamam stāvoklim.

Lasījums no Jēzu Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (Mt 5, 1-12a)

Šajā fragmentā Kristus sāk ar solījumu un iedrošinājumu, solot svētlaimi, kas sekos Viņam, tas ir, kaut kādu laimes augstāko pakāpi. Un tikai tāpēc, ka tas ir tāds pats ceļš, kur Viņš Pats iet pa priekšu mums un nepamet mūs.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Vispārējās svētdarīšanas dienas lūgšana

“Jēzu, dievišķais svētuma paraugs, Tu vispirms ar savu piemēru un tad arī vārdos, mums esi norādījis mērķi – kļūt pilnīgiem kā Tēvs ir pilnīgs. Šodien mēs esam pulcējušies šeit pie Tavām kājām, lai vēlreiz pārdomātu Tavu aicinājumu uz mīlestību un savu pienākumu tai atbildēt.

Kas gan cits, ja ne mīlestība noteica visu Tavu dzīvi: no nabadzības kādā grotā līdz pat kailumam uz krusta?

Bet Tu to visu pacieti, Kungs, lai mēs saprastu, ko nozīmē mīlestība, un lai atcerētos, ka tieši mīlestībā ir pilnības būtība.

Cilvēcei, kas ir nomaldījusies, Tu daudzkārt esi teicis, ka vienīgi Tevī rodams patiess miers.

Vienīgi Tu esi dievišķā ūdens avots, kas remdē slāpes un iepriecina, līdz mūsos kļūst par “avotu, kas ved uz mūžīgo dzīvi”.

Lai mums šis ūdens būtu pārpilnībā, ir Tava kvēlākā vēlēšanās, kas Tev lika ciest mokošas slāpes uz krusta.

Tā Tu atpirki tos neskaitāmi daudzos cilvēkus, kuri domā, ka slāpes var remdēt ar grēka ūdeni, un tos, kas apmierinās ar nedaudzām pilēm no tā ūdens, kuru Tu mūsu dvēselēm esi sagatavojis pārpilnībā.

Kungs, šajā svētajā dienā, kad atceramies savu aicinājumu uz svētumu, mēs nevaram vienaldzīgi paiet garām Tev, kas mūs aicini uz pilnību, kas mūs mudini pārpilnībā smelties no žēlastības avota.

Mēs atzīstam, ka ir tik nogurdinoši labot savus soļus, kas sliecas uz viduvējību, un vienmēr sekot Tavam varonības piemēram, lai tiektos uz Tēva pilnību. Taču tas ir pirmais pienākums, kuru mums uzliek Kristības sakraments, un tādēļ mēs nevaram un negribam būt tam neuzticīgi.

Atsacīties no Ļaunā gara, dzīvot Tavā žēlastībā, tiekties ar visu savu spēku uz svētumu – tāda ir Tava vēlēšanās, un tāds ir mūsu solījums, kuru šodien no visas sirds Tev atjaunojam.

Un Tu, Bezvainīgā Jaunava, ikviena svētuma dzīvais paraugs, dāvā mums un visiem saviem bērniem nesatricināmu paļāvību un nemainīgu gribu kļūt svētiem!

Guljelmo Džakvinta

 

Mises noslēgums un vadlīnija

Padziļiniet savu ticību un ceriet, ka arī jūs varēsiet kļūt par svētiem!