2015. gada 2. novembris - Visu ticīgo mirušo piemiņas diena, svētki

Vadlīnija: Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas; Viņš izglābj tavu dzīvību no pazudināšanas un vainago tevi ar mīlestību un žēlastību (Ps 103, 3-4)

Ievads: Baznīca vienmēr ir nenogurstoši aicinājusi lūgties par mirušajiem. Makabiešu otrajā vēstule (2 Mak 12, 45) lasām, ka doma lūgties par mirušajiem, par to, lai viņi tiktu atbrīvoti no grēkiem, ir svētīga un pestījoša. Katrā Svētajā Misē mēs pieminam savus mirušos brāļus un māsas, lūdzot, lai Baznīcas bērnu dvēseles tiktu šķīstītas no grēkiem un to sekām un lai kļūtu līdzdalīgas Kunga godībā Debesīs. Baznīca aicina novembra mēnesī apmeklēt kapus, rūpēties par aizgājēju kapa vietām un apzināties, ka mēs neesam šķirti - jau tagad mēs esam vienoti svēto sadraudzības kopībā. Baznīca apliecina un svin šo kopību jeb komūniju Jēzus Kristus Mistiskajā Miesā, uzsverot, ka ne tikai mēs varam ar lūgšanām palīdzēt mirušajiem, bet arī viņu aizlūgumi par mums var būt iedarbīgi un svētīgi.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, mūsu Gans, apžēlojies par mums.
Kristu, Debesu Maize, apžēlojies par mums.
Kungs, dzīvības Gars, apžēlojies par mums.

I lasījums (Sal gudr 3, 1-9)

Pirmajā lasījumā mēs lasām, ka taisnas dvēseles atrodas Dieva aizsardzībā un Dieva varā. Viņi esot labklājības un svētlaimes stāvoklī kopā un vienotībā ar Dievu. Dievs par mīlestību un taisnību viņiem dāvā svētlaimīgo nemirstību.

Psalms 23

II lasījums (Rom 5, 5-11)

Dievs patiesi savu mīlestību pret mums apliecināja ar to, ka Kristus nomira par mums, pirms mēs apzinājāmies, ka bez šis nāves nebūs iespējams pieveikt bezdibeni, kas nošķir mūs no Dieva. Mīlot, Viņš nevarēja atstāt mūs tur, kur mēs paši sevi iedzenam. Viņš nevarēja gaidīt, kamēr mēs sagribēsim atgriezties, kamēr mēs atteiksimies no grēka. Viņš atnāca, lai glābtu katru un tagad, kad Viņš jau ar savām asinīm atgrieza mums iespēju dzīvot ar Viņu, tagad jau nekas nevarēs mūs nošķirt. Ja mēs tikai paši neatteiksimies no tās, neizdomāsim iemeslu, kāpēc mēs neesam kopā ar Viņu. Ja mēs atradīsim kaut ko vairāk smagāku, kas gūs pārsvaru pār Kristus krusta nāvi.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 6, 37-40)

Kungs nosauc Sevi par Maizi, kas dod cilvēkam neizsīkstošu dzīvības avotu. Ja padomāt, tas ir pilnīgi apbrīnojama lieta. Jo tieši šeit, šajā pasaulē, kas vairāk līdzīga ellei, nekā paradīzei, cilvēkam parādās iespēja dzīvot kopā ar Dievu, pieņemt to, kā dvēseles barību. Visi mūsu jautājumi par dzīves jēgu un mērķi, par ciešanām un nāvi, prieku un mūžību – atrod atbildi šajos Kristus vārdos.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs! Cik labi ar Tevi un asarās, un aizkustinājumos, un priekā un cīņā! Tu – mana Mīlestība, Tu – mana Laime, Tu – mans Prieks, Gods un slāva Tev!

Kas ir cilvēks, ka Tu cieni viņu un rūpējies par viņu? Cik Tu esi varens, Kungs! Cik Tu esi žēlsirdīgs! Cik tu esi brīnišķīgs! Ja varētu katru sekundi atkārtot: Tu – mans Prieks, Tu – mana Mīlestība, Tu – mans Dievs! Un nekas tad vairs nav vajadzīgs, viss ir vienaldzīgs, nekur negribas iet, redzēt, runāt – tikai dziedāt Tev šo dziesmu. Lūk, kāpēc jau gribas pie Tevis – mājās, lai dziedāt savas mīlestības dziesmu un godāt Tevi!

Mises noslēgums un vadlīnija

Dosimies uz kapsētu un apmeklēsim mūsu mirušos, aizlūdzot par viņiem mūsu Mīļo Tēvu.