2015. gada 8. novembris
Parastā liturģiskā laika 32. svētdiena, Psaltērija XXXII nedēļa
Vadlīnija: Tas Kungs atdara acis aklajiem; Tas Kungs uzceļ nospiestos; Tas Kungs mīl taisnos. Tas Kungs pasargā svešiniekus un bāreņus un uztur atraitnes, bet bezdievīgo gaitām Viņš neļauj izdoties. (Ps 146, 8-9)
Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina atbrīvoties gan ar miesu, gan ar dvēseli no ienaidnieka kārdinājumiem un ar brīvo garu sekot Kristum.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, mūžīgs Ķēniņš, apžēlojies par mums.
Kristu, slimnieku veselība, apžēlojies par mums.
Kungs, tīras sirds avots, apžēlojies par mums.
I lasījums (1 Ķēn 17, 10-16 )
Atraitne – viena no tiem pagāniem, kas gandrīz kā pieņēmusi Izraēla Dievu. Kaut viņa, uzrunājot Eliju, Kungu nosauc par „tavu Dievu”, bet ne par savu, tomēr viņa izruna vārdus, ko teica ticīgie: „Dievs ir dzīvs!” Ar šo tikšanu Elijas saprata: pat ja tauta novērsās no Dieva, Viņš nepārstās atklāties tīrām sirdīm, kas ir gatavi atsaukties uz Viņa aicinājumu, neskatoties uz apstākļiem, kuros atradās viņi.
Psalms 146
II lasījums (Ebr 9, 24-28)
Apustulis Pāvels mums atgādina, ka Kristus upuris atšķiras no iepriekšējiem upuriem: Kristus upuris neatkārtojas atkal un atkal, tas kalpo par Valstības vēstures sākumu, kas beigsies ar svinībām un Pestītāja atgriešanām.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Marks (Mk 12, 38-44)
Lasījuma arī lasām par atraitni, kas templim upurēja pavisam maz, bet šis sīkums bija viss viņa īpašums. Kristus pazeminājās un dalījās visu cietējos un nabago liktenī, un starp tiem arī tādiem, kā šī atraitne. Un tieši tādā stāvoklī Viņš visu Sevi atdeva par upuri. Tieši šajā fragmentā mums atklājās mazo darbu nozīme, un kā mēs sevi atdodam Dievam un mīlam Viņu.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Tu, Kungs, izveido mūsu dzīvi. Pietiktu mums paļāvības, lai Tev ļautu darboties! Un tomēr, cik bieži mūsu lepnums un augstprātība sasaista Tevi.
Veido mūs kā malu podnieka rokās, pēc Savas līdzības! Dari mūs par pakļāvīgiem Tavam Vārdam, lai mēs izpildītu Tavu Gribu. Tā, lai mēs vairāk kļūtu pat Taviem meistara darbiem. (Žils Bolaks)
Mises noslēgums un vadlīnija
Vai tu esi gatavs Dievam upurēt visu, kas tev ir? Gatavs pilnīgi paļauties un uzticēties Dievam?