2015. gada 22. novembris - mūsu kungs Jēzus Kristus, vispasaules karalis, lieli svētki
Vadlīnija: Tas Kungs ir ķēniņš, tērpies godībā, ģērbies varenumā un apjozies ar spēku. Viņš ir nostiprinājis zemi, ka tā nekustas. (Ps 93,1)
Ievads: Pēdējā Baznīcas gada svētdiena ir Kristus, visas pasaules Karaļa, svētki. Pāvesta Pija XI iedibināti, tie apliecina Kristus valstības uzvarošo klātbūtni mūsdienu sekularizētajā pasaulē un uzsver Kristus atnākšanas eshatologisko būtību, kuru īpaši izteiks Adventa laiks. Apliecinot Jēzu Kristu kā pasaules Karali un Kungu, nozīmē atzīt, ka cilvēks savu brīvību pakļauj nevis kādai zemes varai, bet vienīgi Dievam. Baznīca tic un māca, ka visas cilvēces vēstures atslēga, centrs un mērķis rodams tās Kungā un Mācītājā - Jēzū Kristū.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, esi no mūžības uz mūžību, apžēlojies par mums.
Kristu, Dieva Atklāsme, apžēlojies par mums.
Kungs, apustuļu iepriecinātājs, apžēlojies par mums.
I lasījums (Dan 7, 13-14)
Pirmajā lasījumā Kungs parāda pravietim Danielam, kā Dieva Dēls pieņem varu un slāvu no Debesu Tēva. Kad cilvēks atzīst Kristu par Dieva Dēlu, kā to izdarīja Pēteris, tad viņam tiek dota jauna atklāsme – Kunga Apskaidrošana, lai apustuļi varētu satikt un atpazīt Augšāmcelšanās. Visa Atklāsmes pilnība – Jēzu Kristū, un šīs pilnības atklāšana notiek Baznīcā, kas virza visas tautas uz attieksmju padziļināšanu ar Dievu.
Psalms 93
II lasījums (Atkl 1, 5-8)
Kristus atnākšanas godībā tuvums ticīgiem nozīmē patstāvīgu gatavību un nomodu. Jānis mūs aicina ievērot pravietojumu, jo tas ir Dieva gribas pasludināšana caur Viņa sūtni.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis (Jņ 18, 33b-37)
Evaņģēlija daudzās vietās tiek runāts par Dieva Valstību. Bet šajā fragmentā apustulis Jānis mums parāda, ka Dieva Valstība izpaužas Jēzus ciešanās. Cilvēka izvēle – Dieva Valstības īstenošanas nosacījums.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Es baidos, Kungs, teikt „jā”. Kur Tu aizvedīsi mani?
Es baidos izvilkt īsu salmiņu, es baidos parakstīties baltas lapas apakšā, baidos izteikt šo „jā”, pēc kura vēl jāsaka citi „jā”.
Bet vienalga, man nav miera. Tu seko man. Tu ielenc mani no visām pusēm. Es meklēju dārdienu, jo baidos saklausīt Tevi, bet kādā klusuma brīdī pielavies Tu.
Es aizbēgu no ceļa, jo pamanīju Tevi, bet taciņas galā Tu jau gaidi mani...
Bet es baidos, Kungs, teikt „jā”. Es baidos pasniegt Tev roku, - tad Tu turētu to Savā rokā.
Es baidos satikt Tavu skatienu, jo tas savaldzina. Es esmu gūsteknis, mēģinu izrauties, un cīnos, kaut zinu, ka esmu uzvarēts.
Jo tu, Kungs esi stiprāks, Tev pieder pasaule, no Tevis es to varu saņemt.
Palīdzi man teikt „jā”.
(Mišels Kuā)
Mises noslēgums un vadlīnija
Lūdzies Jēzus Vārda litāniju!