2016. gada 2. februāris - Kunga prezentācija svētnīcā, svētki

Vadlīnija: Kungs, Tu esi godības Karalis, Tava labā roka ir taisnības pilna.

Ievads: Šodien mēs svinam Kunga prezentācijas svētnīcā svētkus. Šodien mums tiek atgādināta Dieva apredzības apslēptā darbība. Mierīgi ienāk šie iecerēti notikumi, un vienlaicīgi Kunga apmeklējumi paliek noslēpumaini un negaidīti. Šīsdienas liturģija mūs aicina attīrīt sirdī, lai mēs nonāktu Debesīs.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas esi stiprs un varens, apžēlojies par mums.

Kristu, kas esi Baznīcas un visas cilvēces Kungs, apžēlojies par mums.

Kungs, kas esi godības Karalis, apžēlojies par mums.

I lasījums (Mal 3, 1-4)

Pirmajā lasījuma pravietis mums saka, ka Dievs atnāks tad, kad Viņu negaidīs. Vai jūs esat pārliecināti, ka Viņa atnākšana, Viņa uzvara kļūs par uzvaru arī jums? Malahija mums atgādina, ka jebkuras tikšanās ar Dievu – pati no sevis ir tiesa. Vai jūs gatavi Tiesai? Vai cilvēks vispār var būt tai gatavs? Satikties ar Dievu vienlaikus ir priecīgi un bailīgi. Priecīgi tāpēc, ka tas, kas meklē Dievu, tādās tikšanās priecē; bailīgi no tā, ka neviens un nekad tādām tikšanām nevar būt gatavs.

Psalms 24 (23)

II lasījums (Ebr 2, 14-18)

Otrajā lasījumā sv. Pāvils stāsta mums par Jēzu, ka Viņš rūpējās par Ābrahama pēcnācējiem, tāpēc Viņam vajadzēja kļūt līdzīgam brāļiem. Jēzus spēj palīdziet tiem, kas tiek kārdināti, jo pats ir nogājis šo ceļu.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas(Lk 2, 22-40)

Šīsdienas Evaņģēlijs mums vēsta par to dienu, kad Jēzu atnesa uz Jeruzalemi, lai veltītu Kungam. Vecāku rokās dusošais Bērns ir pasaules Pestītājs, patiesais mantinieks, kas, paslēpies aiz nepazīstamā maskas, nāk apmeklēt savu namu. Tur viņš satiek pravieti Simeonu, kas Svēta Gara mudināts, atnāca uz svētumu, paņēma To rokās un pravietoja par Viņa uzdevumu šajā pasaulē.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Tēvs, Tu skaties uz Bērniņu, kas guļ uz vecāku rokām. Tu skaties ar prieku – Debesu prieks nokāpa vēlreiz uz zemi. Debesu prieks nokāpa uz zemi, lai šeit paliktu, jo Tu, svētais, visspēcīgais, mūžīgais Dievs, piedzimušajā ieraudzītu savu vaigu. Spīdēja Dieva mīlestība uz cilvēka bērniņa sejās.

Dievs, ieved arī mani savā svētajā templī. Ieved mani manas sirds templī un sagatavo mani kļūt par dāvanu Tev. Tēvs, ļauj man pazīt Tavu smaidu. Dāvā man žēlastību, lai arī manā dzīvē iespīdētu Tava mīlestība. Dāvā man žēlastību, lai Tu uzzinātu un manā sirdī sava Dēla klātbūtni.

Atklāj man, ka Tu arī mani atzīsti par savu mīļo bērnu, kam Tēva rokās – mīlestība un drošība.

Mises noslēgums un vadlīnija

Dosimies mājās un sludināsim par Dieva apredzību, ka tā īstenojas katru dienu, lai arī ir apslēpta.