2016. gada 7. februāris
Parastā liturģiskā laika 5.svētdiena, Psaltērija V nedēļa
Vadlīnija: Kad man jāstaigā zem ciešanu spaida, Tu uzturi manu dzīvību; Tu izstiep Savu roku pret manu ienaidnieku dusmām, un Tava labā roka man palīdz un palīdzēs. Tas Kungs to darīs manas glābšanas labā! (Ps 138, 7-8)
Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina uzticēties Kungam, pastāvīgi nožēlot savus grēkus un dot iespēju Dievam strādāt caur mums. Kungs grib redzēt mūs, mēs esam Viņam vajadzīgi.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, kas ir dižens, apžēlojies par mums.
Kristu, kas esi Žēlastība, apžēlojies par mums.
Kungs, kas ir dzīvības avots, apžēlojies par mums.
I lasījums (Jes 6, 1-8)
Pirmajā lasījumā pravietis Jesaja saka mums, kas notiks ar pasauli bez Dieva. Kas notiks ar pasauli, kurā cilvēki nepieņem un neatzīst Dievu. Kungs jautā: „Kuru Man sūtīt? Un kas ies Mūsu dēļ?” Kungs grib redzēt mūs, ka mēs esam Viņam vajadzīgi. Viņš sūta pravieti – cilvēku, kuru Viņš attīrīja no grēka, lai aicinātu cilvēkus pie Sevis. Līdzībās mēs lasām par darba nepieciešamību. Garīgo darbu, lai atbrīvoties no grēkiem un netikumiem. Tā šajā lasījumā sanāk cilvēka ar Dievu attieksmju divi ceļi – pastāvīgs aicinājums nožēlai un garīgam darbam, gandarot Dieva un savu tuvinieku priekšā.
Psalms 138
II lasījums (1 Kor 15, 1-11)
Šodien apustulis Pāvels mums stāsta par savu kalpojuma svarīgumu, tā ir milzīga privilēģija, žēlastība, dāvana. Pāvels saprot, ka pēc visa, ko viņš izdarīja pret Baznīcu, Kungam bija visas tiesības viņu atraidīt. Bet Viņš pieņema un dāvāja viņam iespēju kalpot Sev. Pēc Dieva žēlastības viņš ir tas, kas ir, un nemēģina samazināt savus nopelnus – bet atceras, ka viņa nopelni pieder Dievam.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (Lk 5, 1-11)
Šīsdienas Evaņģēlija fragments mums stāsta par Kunga pirmo tikšanām ar Saviem mācekļiem, tieši ar Pēteri. Pēterim vēl grūti uzticēties Mācītājam. Kungs dotajā brīdī runa par to, ko Pēteris pats profesionāli saprot. Viņš zina, ja veselu nakts viņiem nesanāca neko noķert, tas nozīmē dotajā brīdī kā dziļumā zivju nav. Bet viņš tic Kristus vārdam un iemet tīklus. Un mācekļi kļūst par Kunga Jēzu dievišķo varas lieciniekiem, viņi apzinās, ka ir grēcinieki, bet Jēzus viņus aicina sekot Sev, un ar šo brīdī galiliešu zvejnieki kļūst par Baznīcas sākumu.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Kungs, attīri manu dvēseli no lieka, lai Tavas klātbūtnes prieks piepildītu to ar mieru, lai cerība būtu stiprākā pār jebkurām vilšanām.
Lai Tava vaiga bezgalīgas Mīlestības, bezgalīgas Žēlsirdības un bezgalīgas labestības priekšā, piepildīsies mana sirds ar godbijību un dedzīgo prieku.
Svēti, mana dvēsele, Kungu! Par debesīm, vēju, maizi, zemi un ūdeni. Par vārdiem, skaņām un klusumu. Par katras dienas un nakts brīnumu. Par uzmanību un maigumu. Par smiekliem un smaidu. Par visu, kas dod spēku dzīvot. Par cilvēkiem, kurus es mīlu. Par cilvēkiem, kuri mīl mani. Par tiem, kurus man ir grūti mīlēt. Par tiem, kam ir grūti mani mīlēt. Par Tavu bezgalīgo Mīlestību pret mums visiem. Par Tavu aizsardzību. Par mieru, kas nāk no Tevis. Par dzīvības Maizi. Par brīvību Tevī. Es godinu Tevi par savu dzīvi, kas ir Tavās rokās. Par savu dvēseli zem Tavas aizsardzības. Par savu sirdī Tavā Sirdī.
Mises noslēgums un vadlīnija
Dosimies mājās un atcerēsimies, ka mēs vienmēr esam vajadzīgi Dievam, atklāsim Viņam savu sirdi un ļausim caur mums strādāt!