2016. gada 14. februārī
Gavēņa 1. svētdiena, Psaltērija I nedēļa
Vadlīnija: Tu, ak, Kungs, esi mans patvērums! Visaugstāko tu esi izraudzījis sev par aizsargu. Nekāds ļaunums tev nenotiks, nedz kāda nediena tuvosies tavai teltij, jo Viņš sūtīs tev Savus eņģeļus tevi pasargāt visos tavos ceļos. (Ps 91, 9-11)
Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina nekrist sātana kārdinājumā, un kļūt par Dieva mīlestības un miera nesējiem.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, kas esi mans patvērums, apžēlojies par mums.
Kristu, kas esi mans Pestītājs, apžēlojies par mums.
Kungs, kas esi mana pils, apžēlojies par mums.
I lasījums (5 Moz 26, 4-10)
Pirmajā lasījumā mēs lasām par ticību Dievam un glābšanas vēsturi, kuras centrā atrodas glābšanas no ēģiptiešu verdzības.
Psalms 91
II lasījums (Rom 10, 8-13)
Otrajā lasījumā Pāvels mums parāda, ka glābšana nenotiek automātiski, bez mūsu dalības. Vajadzīgi ne tikai mūsu personīgas darbības (aicināt, ticēt, klausīties), bet arī starppersoniskās (sludināt), tas nozīmē, mēs esam vajadzīgi citu cilvēku glābšanas dēļ! Nav svarīgi no kurienes mēs esam, ar kādu ceļu atnācām, izdzīvojam visu dzīvi baznīcā vai tikai nesen sākam ticēt. Galvenais – vai mēs varam šeit kļūt par Viņa mīlestības un miera nesējiem, vai mēs varam iemīlēt tuvāko un tādā veidā ļaut Kristum darboties mūsos un caur mums.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (Lk 4,1-13)
Šīsdienas fragmentā mēs lasām par Jēzu kārdināšanu tuksnesī, un pirmais, ko mēs redzam, tas ir, sātana nespēks. Šie kārdinājumi ir niecīgi Kristum, Viņš tos noraida, sakot, ka cilvēkam patiess dzīvības avots ir Dieva Vārds un ka jāpielūdz un jākalpo tikai Dievam. Uz piedāvājumu maģiski izmantot Radītāju kā rīku, Glābējs runā par godbijību pret Visvarena svētumu. Tā brīža, kad Kristus nekrīt kārdinājumā, sākas Viņa uzvara pār tumsu.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Kungs Jēzu, dāvā man pazīt sevi un pazīt Tevi, un tiekties tikai pie Tevis. Dāvā man pagriezties no sevis, un iemīlēt Tevi, un visu darīt Tevis dēļ. Dāvā man nomierināt sevi, un pacelt augšā Tevi, un ne par ko domāt, kā tikai par Tevi. Dāvā man nonāvēt sevi un atdzimt Tevī, un visu, kas notiks, pieņemt no Tevis. Dāvā man aiziet no sevis un sekot Tev, un vienmēr alkt iet pie Tevis. Dāvā man aizbēgt no sevis un steigties pie Tevis, lai izpelnīties Tavu aizbildnību. Dāvā man baidīties no sevis un nobīties no Tevis, lai būtu starp Taviem izredzētiem. Dāvā man neuzticēties sev, bet paļauties uz Tevi, lai kļūtu par paklausīgo Tev. Dāvā manai sirdij tiekties tikai pie Tevis, un kļūšu kā nabags Tevis dēļ.
Uzlūko man – un iemīlēšu Tevi. Aicini mani – un ieraudzīšu Tevi.
Un vienmēr priecāšos par Tevi. Āmen. (Sv. Augustīns)
Mises noslēgums un vadlīnija
Dosimies mājās un sludināsim saviem tuvākiem, ka Dievs ir mūsu patvērums, ka Viņš ir mūsu Mīlestība.