2016. gada 21. februāris
Gavēņa 2.svētdiena, Psaltērija II nedēļa
Vadlīnija: Neapslēp no manis Savu vaigu un neatstum Savu kalpu dusmās - Tu esi mans palīgs! Neatmet mani un neatstāj mani, Tu Dievs, mans pestītājs! Ja mans tēvs un mana māte mani atstātu, tad Tas Kungs mani pieņems. (Ps 27, 9-11)
Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina iemācīties piedot citiem cilvēkiem, atteikties no sevis, lai saprastu, ko nozīmē īstā Mīlestība.
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, kas ir mans gaišums, apžēlojies par mums.
Kristu, kas ir mana Mīlestība, apžēlojies par mums.
Kungs, kas esi mans palīgs, apžēlojies par mums.
I lasījums (1 Moz 15, 5-12.17-18)
Pirmajā lasījumā mēs lasām, ko nozīmē Kristu upurējošā mīlestība un ka šo mīlestību var iemiesot attiecībās ar tuvāko. Piedošana – tā ir darbība, kurā mēs gatavi no kaut kā atteikties cita cilvēka dēļ, mīlestības starp mums saglabāšanas dēļ. Dažreiz jāatsakās no parada atgriešanas, dažreiz no ambīcijām, no ievainotas patmīlības, dvēseles ērtībām. Jo vairāk mēs no kaut kā atsakāmies, jo vairāk mēs piedodam, jo vairāk mīlestības, kura saista mūs ar tuvāko.
Psalms 27
II lasījums (Fil 3, 17 – 4, 1)
Otrajā lasījumā apustulis Pāvels mūs aicina viņu atdarināt, tas nozīmē, sekot Kristum un saprast to, ka „mūsu dzīve - debesīs”.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas (Lk 9, 28-36)
Šīsdienas fragmentā mēs lasām Jēzus vārdus par Krustu un kas Viņu gaida Jeruzalemē. Krustu mēs uzskatām, kā kaut kādas ikdienišķas nepatikšanas, bet ne kā ticības un pašaizliedzības ceļu.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Kungs, Jēzu Kristu, grēkot pret Tevi un tuvāko baidos, izlikdamies, ka dzīvoju ar svēto dzīvi, paaugstinot sevi virs citiem ar nepamatotiem spriedumiem, lielīgumu un mēļiem. Tāpēc iemāci mani pazemot sevi un godināt Dievu. Iemāci, kādas sāpes nes grēks un kādu brīnišķīgo dziedināšanu – atgriešanās. Iemāci mani raudāt un ieraudzīt savus grēkus.
Dievs, esi pret mani, grēcinieku, labvēlīgs, lai patiesā pazemībā kā sirdī, tā arī vārdos un darbos, atļautu man attaisnotam sasniegt sirdsapziņas mājokli un gaidīt, kad varēšu pacelties godības mājoklī. Āmen. (Sv. Alberts Lielais)
Mises noslēgums un vadlīnija
Dosimies mājās un mācīsīmies piedot, no sākuma sev, vēlāk savus radus un tuvus cilvēkus!