2016. gada 6. martā
Gavēņa 4. svētdiena, Psaltērija IV nedēļa
Vadlīnija: Tā Kunga vaigs ir vērsts dusmās pret visiem, kas dara ļaunu. Viņš izdeldēs viņu piemiņu no zemes virsus. Kad taisnie sauc, tad Tas Kungs viņus uzklausa un viņus izglābj no visām viņu bēdām. (Ps 34, 17-18)
Ievads: Šīsdienas liturģija mūs aicina novērsties no ļauna un darīt tikai labu! Meklējiet mieru un dzenieties pēc tā!
Grēku nožēlas brīdis
Kungs, kas izrāva mūs no visām mūsu izbailēm, apžēlojies par mums.
Kristu, kas izglāba Savu draugu dvēseles, apžēlojies par mums.
Kungs, kas ir tuvu tiem, kam salauztas sirdis, apžēlojies par mums.
I lasījums (Joz 5, 9A. 10-12)
Pirmajā lasījumā mēs lasām, kā pirms Pashas svinēšanas, jāsāk dzīvot ar jauno dzīvi. Mums jākļūst par jauniem cilvēkiem, kas ir tīri no grēka un kārdinājumiem. Mēs esam aicināti attīrīties un pilnīgi pievērsties Dievam.
Psalms 34
II lasījums (2 Kor 5, 17-21)
Pāvels mums atgādina, ka kristietība – jaunā dzīve, tā pieder ne mums, bet Kristum, kas atnāca šajā pasaulē, lai dalītos ar to, kas vēlās to pieņemt. Tikai tādā veidā mēs varēsim pievienoties Valstībai, atbrīvoties no grēka. Šī jaunā, kas ienāk mūsos caur Viņu, dzīve, ir kā asins pārliešana smagos saslimšanas gadījumos. Kad slimnieka asins ir pilnīgi saindēta, paliek tikai samainīt to ar citu, svaigu. Un mūsu dzīve ir ļoti saindēta ar grēku, un vienīgais veids mums nenomirt – aizvietot dzīvi, ar citu, jaunu, brīvu no grēka dzīvi. Kristiešu dzīve ir gan priecīga, gan grūta. Katram jāizdara sava izvēle.
Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (15,
1-3. 11-32 )
Mūsu priekšā katra cilvēka ceļš, un pat ja ne visi darīja to, ko izdarīja pazudušais dēls, mums jāatzīstas, ka bijām tam gatavi. Un pat ne visi izteica Tēvam, ka Viņš vairāk mums nav vajadzīgs, un mēs paši izrīkosimies ar Viņa radībām, vai mēs nemēģinām dzīvot un darīt tieši tāpat kā pazudušais dēls, tikai formāli nepaziņojot par šķiršanām? Un pēc tam pēc maziem vai lieliem piedzīvojumiem, atceramies par Tēvu... Grēku nožēla – nav formālas atvainošanās, tā ietver sevī būt gatavam atbildēt par nodarīto sekām, tāpēc dēls, atgriežoties mājās, necer uz dāsnām svinībām. Viņš gatavs kļūt par kalpu, jo saprot, ka atteicas no Tēva. Tēvs piedeva viņam un pieņēma žēlsirdīgāk, nekā cerēja pats dēls, un tagad mēs zinām, ka paši varam cerēt uz Dieva piedošanu.
Euharistiskais dialogs pēc komūnijas
Mans Kungs, kamēr es mīlēšu Tevi, nekas nebūs man par nastu. Kamēr Tu piederēsi man, es nebūšu nabags. Kamēr Tu būsi ar mani, es nebūšu vientuļš. Kamēr es neattālināšos no Tevis, nezināšu, kas tas ir izjust sevi par svešo. Kamēr nenogriezīsi Savu vaigu no manis, man cerības pietiks. Kamēr neatņemsi Tu no manis Savu Garu, es bez mīlestības nekad nepalikšu. Kamēr Tava seja pagriezta man, es nepazīšu skumjas. Kamēr Tu baro mani ar Savu miesu, es nepazīšu nāvi. Kamēr Tu atvērsies manī, vienmēr atmodīšos gaismā. Kad Tava roka pieskarsies manējai, ieiešu mūžīgajā priekā. (Madlen Danielu)
Mises noslēgums un vadlīnija
Esi šodien mierīgs, nevienu neapvaino un nepazemo. Nes mieru pārējiem cilvēkiem!