2016. gada 20. martā - Pūpolsvētdiena, svētki

Vadlīnija: Ozanna Dāvidam dēlam, slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā! Ozanna visaugstākās debesīs! (Mt 21,9)

Ievads: Šodienas liturģija mūs aicina lūgt no Dieva tādu pazemību, uzticību un paklausību, kāda bija Kristum, lai mēs varētu līdzināties Kristum un būt līdzdalīgi arī Debesu valstībā.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas ir godības Ķēniņš, apžēlojies par mums.

Kristu, kas ir Ķēniņš – Pestītājs, apžēlojies par mums.

Kungs, kas ir Mīlestība, apžēlojies par mums.

I lasījums (Is 50, 4-7)

Šodien mēs atkal lasām par Dieva Dēla – Mesiju – paklausību. Viņa vārdi par Tēvu, mierinājuma, gaismas un patiesības vārdi izraisīja daudzos naidu, jo Kristus gaismā kļūst redzams, kāda tumsa ir mūsu sirdīs. Protams, vieglāk iznīcināt gaismu nekā cīnīties ar tumsu. Dieva Dēls saprot, cik smags ir grēks – un tieši tāpēc Viņš pārnes pazemojumus un nāvi ar mīlestību, zinot, ka nepaliks kaunā.

Psalms 22(21)

II lasījums (Fil 2, 6-11)

Uz ko mēs spējīgi mīlestības dēļ? Uz daudz ko. Mēs varām izdarīt daudz dažādus labus darbus un uzvarēt daudz ienaidnieku... Bet tas viss nebūs mīlestības dēļ, bet sevi dēļ – paaugstināties, pievērst uzmanību, saņemt apkārtējo mīlestību. Bet Kristus parāda Savu mīlestību nevis ar uzvaras darbiem, bet pašuzupurēšanos. Ne ar paaugstinājumu, bet pazemojumu.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkass (22,14 - 23, 56)

Šodien mēs lasām ne par ienaidu, izmisumu un sakāvi, bet par mīlestības uzvaru. Jēzus nevienu nevaino, bet žēlo raudošās sievietes, lūdz Tēvu piedot karavīrus, kas sit Viņu krustā, piedod laupītāju, kas nožēloja savus grēkus. Viņš it kā pirms miega, atdod garu Tēva rokās, rādot, ka ciešanas nesagrauj uzticību Dievam. Viņa draugi atnāk, lai izrādītu Viņam mīlestību. Nāve tika uzvarēta ar Jēzus nāvi, izmisums izkust Viņa uzticībā. Mīlestība ir stiprākā pār nāvi, jo Jēzus ir dzīvs.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs, mūsu cerība un ilgas, Tu ar savām asinīm atpestīji cilvēci. Paskaties uz visām tautām, kas dzīvo šajā zemē, un ļauj viņiem pazīt patiesību! Atceries, Kungs, savas fiziskas un garīgas sāpes tajā dienā, kad Tu biji nodots, cieti mūsu dēļ un tiki piesists krustā. Savu ciešanu dēļ, apžēlojies par mums! Apmeklē zemi, Kungs, nekavē! Dāvā katram cilvēkam žēlastību pazīt Tevi, ticēt Tev un kalpot Tev. Tev, kas ir mūsu glābiņš, Tev, kas ir augšāmcelšanās un dzīve. Tev, kas valda kopā ar Tēvu un Svēto Garu mūžīgi mūžos. Āmen.

Mises noslēgums un vadlīnija

Izvēlies, vai sekosi Kristum, vai paliksi tumsā!