2016. gada 15. maijā - Vasarsvētki jeb Svētā Gara nosūtīšanas svētki

Vadlīnija: Es dziedāšu Tam Kungam visu savu mūžu, es slavēšu savu Dievu, kamēr vien šeit mītu!

Ievads: Šodien mēs svinam Kristus Lieldienu noslēpuma piepildīšanās svētkus. Vasarsvētkos Baznīcai tika dāvāts Svētais Gars – Baznīcas vienotības, mīlestības un svētuma Avots. Vasarsvētku notikumā tika atklāts kristietības dziļākais noslēpums – tas, ka Dievs atklāj sevi un dāvā savu dievišķo dabu nevis šīs pasaules gudrajiem un prātīgajiem, bet gan vājiem, pazemīgiem, pat bailīgiem cilvēkiem.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, kas esi Valdnieks pār visu zemi, apžēlojies par mums.

Kristu, kas esi mūsu Ceļš un Dzīvība, apžēlojies par mums.

Kungs, kas esi gudrības un prāta devējs, apžēlojies par mums.

I lasījums (1Moz 11, 1-9)

Bābeles tornis simbolizē civilizāciju, kura tika celta kā Dievam izaicinājums. Tāpēc ir saprotams, kāpēc tā rīkojās Dievs. Paša sākumā bija saprotams, ka šī ideja būs izgāšanās celtnieku nesaprašanas dēļ. Kaut sākumā viņi runāja vienā valodā, bet viņi domāja katrs par sevi, nevis par citiem. Tāpēc katra darbība bez Dieva nolemta iznīcībai. Vēlāk, Vasarsvētkos dienā, Svētais Gars dziedinās šo brūci un dos saprašanās iespēju starp cilvēkiem, kas runā dažādās valodās.

Psalms 104

II lasījums (Rom 8, 22-27)

Dievs mīl mūs vienmēr, visu laiku, pat neapstājoties uz sekundi. Un nekas „nevar mūs nošķirt” no Viņa mīlestības. Nekāda cita radība, pat ne skumjas. Tikai grēks. Grēks – var. Mēs paši varam. Dievs mums deva brīvību, tai skaitā brīvību atteikties no Viņa, Viņa mīlestības un piedošanas. Tēvs Daniels Anžs rakstīja: „Grēks – mīlestības īsa saslēgšana”. Mēs sākam pretoties Dieva mīlestībai jau tad, kad izdarām grēku, mēs attālināmies no tās – kad atsākamies lūgt piedošanu. Dievs var piedot visu, visu, par ko mēs lūgsim piedošanu. Viņš dod mums spēku piedot un lūgt piedošanu. Viņš dod mums spēku mainīties, Viņš mīl mūs un vienmēr pieņem mūs. Tikai mēs paši varam atraidīt Viņu, Viņš deva mums tādu brīvību. Un tad mēs iedzinām kārtējo naglu Viņas atvērtas uz mums rokās.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Jānis

(Jņ 7, 37-39)

Kungs runa par pamatlietām, kas visiem cilvēkiem ir kopīgas, - par Gara slāpēm, bez Kura katra reliģija, katra sabiedrība, katra dzīvība kļūst smacīga un pliekana. Par to, ka ticība Viņam nepaliks neauglīga un kā sausa ideja, ka tā atvērs cilvēkam piekļuvi pie Gara dzīvības ūdens.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Dievs! Lai manī mīlestība būs stipra, varoniska un brīnišķīga! Lai tā būs maiga, uzmanīga un vienkārša! Lai tā var pasmaidīt nelaimīgam, pastiept roku sabrukušam un apskaut bēdīgo. Un vēl – lai tā varētu aizvērt acis un neredzēt, ja mani kaut kas apvaino, lai tā varētu aizvērt ausis un nedzirdēt nelabo vārdu, lai tā nekad neaizver sirdi katra cilvēka priekšā. Lai mana sirds būtu gatava dot mīlestību un arī pieņemt mīlestību. Jo mīlestība, kura spēj dot, būs pilnīga tikai tad, kad varēs sagaidīt un pieņemt. Žils Bollaks

Mises noslēgums un vadlīnija

Esi vienmēr atvērts Dieva mīlestībai, nenocietini savu sirdi ar grēkiem, labāk palūdzi par tiem piedošanu!