2016. gada 29. maijā - Kristus Vissvētās Miesas un Asins svētki

Vadlīnija: Ņemiet, tā ir mana miesa. Tās ir manas Jaunās derības asinis, kas par daudziem tiek izlietas. (Mk 14, 22.24)

Ievads: Šīsdienas liturģija aicina katru kristieti padziļināt ticību Euharistijas noslēpumā, lai dzīvotu nemitīgā komūnijā ar Jēzu un būt par Viņa vērtīgo liecinieku.

Grēku nožēlas brīdis

Kungs, mūsu Tēvs, apžēlojies par mums.
Kristu, kas ir dzīvā Maize, kas nākusi no Debesīm, apžēlojies par mums.
Kungs, kas mūs vieno ar Dievu, apžēlojies par mums.

I lasījums (1 Moz 14, 18-20)

Pirmajā lasījumā mēs lasām par Melhisedeku, Salemas ķēniņu, kas bija vissaugstā Dieva priesteris. Viņš iznesa vīnu un maizi Ābramam, lai viņam dotu savu svētību. Šī svētība nav tikai parasts sveicinājums un parasta labvēlība, Ābrams, pieņemot to svētību no Melhisedeka, atzina viņā īpašo starpnieku starp sevi un Dievu, Kas spēj sūtīt uz viņu Savu dievišķo svētību.

Psalms 110

II lasījums (1 Kor 11, 23-26)

Šodien visi lasījumi saistīti ar svētkiem – tie ir par Pestītāja priesterību, par maizes pavairošanu, par Euharistiju. Euharistija ir Baznīcas „dārgums”, nenovērtējams mantojums, ko Kungs ir atstājis. Taču šis dārgums, kas ir paredzēts kristītajiem, neaprobežojas ar savu darbību Baznīcā vien: Euharistija ir Kungs Jēzus, kas dāvā sevi, lai „pasaulei būtu dzīvība. Baznīca šai svētku dienā sludina, ka Euharistija tai nozīmē visu. Tā ir tās dzīve, mīlestības avots, kas uzvar nāvi. No Euharistijas smeļamies mīlestību, kas pārveido mūsu eksistenci un atbalsta mūsu visu gājumu pretim debesu tēvijai.

Lasījums no Jēzus Kristus Evaņģēlija, ko uzrakstījis svētais Lūkas

(Lk 9, 11B-17)

Šodien mēs lasām par brīnumaino maizes pavairošanu, par daudz tūkstoš cilvēku maltīti, kuru Jēzus sarīkoja kā Dieva Valstības zīmi. Tajā vairs nebūs ne naida, ne bada, ne vienaldzības, tāpēc visi cilvēki sanāks apkārt Dieva galda uz mielastu. Tieši to un saka sarīkot Jēzus, tādā veidā apgalvot, ka Valstība atnāca – katrs var atnākt pie Viņa un izbaudīt „dzīves maizi”. Katrs var atnākt – bet no tuviem mācekļiem tiks pieprasīta svarīga gara piepūle: vēl dziļāk saprast šo maltīšu jēgu, ieraudzīt savā Mācītājā ne tikai Valstības vēstnesi, bet arī tā Centru – Iesvaidīto, apkārt Kuram pie Dieva galda savāksies visas tautas. Svētais Lūkas parāda, ka mācekļi pakāpeniski iet ticības ceļos, vairāk pazīstot savu Mācītāju, pieņemot uz sevi visvairāk ticības nastu, kas ne vienmēr runa par prieku un uzvaru.

Euharistiskais dialogs pēc komūnijas

Kungs, dāvā man acis, lai redzētu Tevi, kailu un izsalkušo. Dāvā man ausis, lai dzirdētu Tavu vaidu, dod man rokas, lai rūpētos par Tevi gan slimnīcā, gan cietumā. Dāvā man atvērtu sirdi, lai pieņemtu Tevi, kam ir atņemts patvērums. Dāvā man prātu, lai celtu tiltus, un sirdi, lai iznīcinātu robežas. Dāvā man spēku, lai iet, atbalstu, lai nepiekāptos ciešanās. Dāvā man drosmi, lai saīsinātu attālumus, stādīt puķes un nest cerības smaidu. (tēvs Žoze Oskars Beocco)

Mises noslēgums un vadlīnija

Palieciet šodien kaut 15 min Euharistijā klātesošā Jēzus Kristus priekšā uz ceļiem, gandarot ar savu ticību un mīlestību par nolaidībām, aizmirstību, pat nicinājumiem, kādus mūsu Pestītājs pieredz tik daudzviet pasaulē!